Gandrīz katras mazas meitenes bērnības sapnis ir kāzas baltā, garā līgavas kleitā, princis baltā zirgā un skaista baznīca. Un pasakas beigas: "Un tā viņi dzīvoja laimīgi līdz mūža galam..." Tomēr tā ir tikai skaista pasaka, kuru bērniem vakaros lasa vecāki un liek domāt par laimīgu un vieglu dzīvi. Ne vienmēr pēc kāzām cilvēki dzīvo laimīgi - kādam dzīve pārvēršas par ciešanām un lielu murgu, no kura gribas pamosties. Tā ir noticis ar Patrīciju (Rēziju Kalniņu) izrādē "Rīt manas kāzas".Ar lielu nepacietību gaidīju Dailes teātra šīs sezonas jaunāko izrādi - Mario Frati dvēseles trilleri "Rīt manas kāzas", un beidzot sagaidīju. Režisors Mihails Gruzdovs ir ieguldījis lielu darbu izrādes tapšanā, izveidojis to emocionālu un galvenajām lomām izvēlējies lieliskus aktierus: Rēziju Kalniņu, Hariju Spanovski, Indru Briķi, Andri Bērziņu, Kārli Freimani un Initu Dzelmi. Skatoties izrādi, man šķita, ka es to pati izdzīvoju. Nav noslēpums tas, ka mana mīļākā aktrise ir Rēzija, un tieši viņas dēļ arī devos uz šo izrādi. Lieki piebilst, ka viņa bija lieliska. Rēzija tik perfekti nospēlēja Patrīcijas lomu, ka es noticēju, un, zālē sēžot, izdzīvoju tās pašas sajūtas, kuras Patrīcija. Pēc izrādes vēl ilgi nespēju atiet un atgriezties realitātē.
Joprojām, kaut gan nu jau pagājušas dažas dienas, man saglabājušās spēcīgas izjūtas, kuras piedzīvoju izrādes laikā - gan sāpes, gan prieku, gan naidu. Būdami jauni, Patrīcija un Ross viens otru ļoti mīlēja un saderinājās, tomēr viņus izšķīra Rosa sānsolis, kura sekas bija bērns. Ticot un cerot, ka viņi tomēr būs kopā, Patrīcija gaidīja Rosu. Un sagaidīja. Tikai šī laime pēc kāzām izvērtās pavisam citādāka.Varbūt kāds nosodītu Patrīcijas naidu pret Deivida māti (viņas vīra pirmo sievu), bet, iztēlojoties sevi viņas vietā, iespējams, mainītu domas. Patrīcija nejutās laimīga kopā ar Rosu, un tāpēc ticēja un cerēja, ka Deivids viņu mīl, ļaujot sev viņā iemīlēties... Iemīlēties vīra dēlā. Viņa jutās apzagta un sāpināta, tāpēc šoreiz vairs nevēlējās savu laimi atdot citai. Izvēle nebija no tām vieglākajām, bet vismaz viņa atrada pielietojumu Deivida uzdāvinātajam duncim viņas un Rosa kāzu dienā...
Dramatiska izrāde, kura neatstāj vienaldzīgu nevienu. Šī izrāde noteikti ir iekļauta manu mīļāko izrāžu Top 3. Uz šo ir vērts aiziet, ja ir gatavs padomāt par dzīvi, un izrādi nevis vienkārši skatīties, bet IZDZĪVOT.
