31. maijā Dailes teātra Kamerzālē pirmizrādi piedzīvoja Rēzijas Kalniņas iestudējums "Inde". Es šo izrādi redzēju dažas dienas agrāk ģenerālmēģinājumā, un, lai gan jau ir pagājušas gandrīz divas nedēļas, es joprojām par šo izrādi domāju. Tā nebija viegla izklaide mierīgam vakaram, bet gan izrāde ar milzīgu satricinājumu, ar stāstu, kas rauj sirdi laukā, ar spēcīgu līdzpārdzīvojumu, ar apbrīnojamu aktierspēli un lielisku režiju.
Izrāde uzdod jautājumus un liek meklēt atbildes, aicina mēģināt saprast gan vīrieša, gan sievietes sajūtas, rīcību un sāpes... Izrāde ļoti spēcīgi parāda, kā neizrunāšanās un otra cilvēka nesadzirdēšana var sabojāt ģimeni, mīlestības attiecības starp vīru un sievu, un zaudēt ne tikai kaut ko ļoti dārgu, bet arī vienam otru. Vērojot aktierus (Inesi Kučinsku un Ģirtu Ķesteri), ir viegli līdzdzīvot abiem un iztēloties viņu sāpes, iekšējās mocības un pārdzīvojumus. Ne mirkli nav tā, ka šķistu, ka kādam no viņiem sāp vairāk, jo zaudējuma sāpes vīrietis un sieviete izdzīvo atšķirīgi. Man patīk, ka Rēzijas izrādēs vienmēr ir skaidri saprotams vēstījums un katrai scenogrāfijas detaļai, katram sīkumam, mūzikas skaņai vai gaismas staram ir sava nozīme. Viņa skaidri zina, ko vēlas panākt un ko pateikt ar savu darbu. Scenogrāfija patiesībā daudz ko pasaka priekšā. Akmeņi, trīs pulksteņi, necaurredzami logi, ieapaļa skatuve, smiltis un sīpoliņi - visam sava būtiskā nozīme.
Ļoti piemēroti aktieri abām lomām. Izcila saspēle! Inese Kučinska vienmēr ir pārliecinoši apburoša un apbrīnas vērta jebkurā lomā, un šis nebija izņēmums, bet šoreiz biju arī sajūsmā par Ģirtu Ķesteri. Bažījos, ka viņš varētu atgādināt kādu jau iepriekš redzētu tēlu, bet tā nebija. Viņš mani patīkami pārsteidza, it īpaši kulminācijas brīdī. Tik patiess savās sāpēs! Bravo abiem aktieriem par patiesumu un katru emociju, ko ielikāt no sevis, lai šīs lomas būtu tieši šādas!
Izrāde "Inde" liek arī aizdomāties par aizvainojumu, kuru nesam kā akmeņus sevī. Tas rada milzīgu smagumu un kā inde mūs saēd no iekšpuses. Nespēja lūgt piedošanu vai gaidīt no otra cilvēka atvainošanos... Nespēja pieņemt realitāti, dzīvot savā cietoksnī jeb būrī, nespēt pieņemt, ka otram arī tik pat ļoti sāp, bet cīnās ar sāpēm citādākā veidā un mēģina dzīvot tālāk... Jo vairāk par izrādi domāju, jo vairāk rodas dažādas atziņas un pārdomas...
Šajā sezonā vairs nav iespējams šo izrādi noskatīties, bet pārdošanā jau ir ielikti septembra un oktobra datumi. Es noteikti uz šo iešu vēlreiz, un no sirds iesaku vismaz vienreiz aiziet arī jums. Lai gan izrādes tēma ir ļoti sāpīga, bet arī par ko tādu ir jārunā uz skatuves, lai palīdzētu tiem, kas nonākuši līdzīgā situācijā, vai lai sagatavotu pārbaudījumiem, kas dzīvē mēdz notikt... Tagad, kad Rēzija ir iestudējusi vairākas izrādes un operas, varu droši teikt, ka viņa ir ne tikai mana mīļākā aktrise, bet arī režisore.
Mazliet plašāk manas pārdomas par šo izrādi publicētas Dailes teātra virtuālās fokusgrupas #SkatītājsVērtē blogā: http://dailesteatris.tumblr.com/post/174431640800/sigita-paula-ceplevi%C4%8Da-par-izr%C4%81di-inde
Foto: Daina Geidmane, dailesteatris.lv
Komentāri
Ierakstīt komentāru