Ak, kāda īsta laime bija redzēt tik lielisku izrādi - "Gandrīzlaime" Rīgas Krievu teātrī! Esmu ārkārtīgi priecīga par iespēju doties arī uz šī teātra izrādēm, iepazīt viņu talantīgos aktierus, atsvaidzināt krievu valodas zināšanas un lieliski pavadīt vakaru. Šī izrāde mani ļoti sajūsmināja un arī patīkami pārsteidza, jo ne vien varēju apbrīnot jau man iemīļotās aktrises Jekaterinu Frolovu un Danu Bjorku (Čerņecovu), bet arī iepazīt aktierus, par kuriem vispār nebiju pat dzirdējusi.
Izrāde "Gandrīzlaime", tās režisors Sergejs Golomazovs un ikviens no izrādes aktieriem mani pilnīgi apbūra jau kopš brīža, kad zālē nodzisa gaisma un sākās pirmais cēliens. Vispirms sajūsminājos par Nikolaja Simonova radīto scenogrāfiju, pēc tam par Jevgeņijas Panfilovas lieliskajiem kostīmiem, kuros sieviešu apģērbā dominēja baltā krāsa, bet vīriešu apģērbā - melnā (izņemot vienu ainu). Neaizmirstams noteikti bija Geilas tērps, tas visspilgtāk palika manā atmiņā.
Apbrīnā, baudot vizuālo skaistumu, turpināju sajūsmināties arī par aktieriem un katru mazo stāstiņu. Šajā (ne)romantiskajā komēdijā, kurā iekļauti deviņi stāsti par mīlestību, bija viss, kas vajadzīgs lieliskai izrādei - bija gan humors, gan romantika, gan smeldze, gan aizkustinājums, gan katrs no stāstiem tik aizraujošs. Tieši tāpēc mani tik ļoti izrāde "aizķēra". Un man ļoti patīk, ka Lielās zāles izrādēm ir subtitri, kas bieži palīdz labāk saprast tekstu vai kādus nezināmus vārdus.
Lai gan lielākoties skatītāji varēja šajā izrādē baudīt divu aktieru saspēli katrā ainā, toties bija arī tādi īpaši mirkļi, kad kāds no aktieriem varēja paspīdēt mazliet vairāk, un tāds mirklis bija Cilvēkam - Dziedošajai telegrammai, kuras tēlā iejutās Igors Nazarenko. Nebaidīšos teikt, ka viņš man bija šīs izrādes spilgtākais atklājums. Gan harizmātisks, gan ar lielisku balsi. Super! Bauda bija klausīties, it īpaši pirmo dziesmu. Patīkami mani pārsteidza arī Luīzes lomas atveidotāja Tatjana Lukašenkova, kuru arī pirmo reizi redzēju kādā lomā. Viņu abu saspēle bija burvīga. Izrādes pluss noteikti ir arī tas, ka visas ainas un katra saspēle bija spēcīga, nozīmīga, visas vienlīdz augstā kvalitātē un ar 100% atdevi nospēlētas. Bieži to nenākas redzēt. Ļoti patika arī Olgas Ņikuļinas un Igora Černavska saspēle. Šos aktierus arī pirmo reizi iepazinu.
Vissiltākā un mīļākā man no visām bija Jekaterinas Frolovas un Alekseja Korgina saspēle. Tieši tie apskāvieni to siltumu radīja, un es plati smaidīju arī par viņu neprātīgumu un trakulību... Bet visugunīgākā saspēle bija starp Danu Bjorku (Čerņecovu) un Jevgeņiju Korņevu. Īsta bauda bija vērot viņu "dzirksteles" un atdevi, ar kādu viņi spēlēja. Un arī šis aktieris man bija atklājums, kuru noteikti vēlos redzēt vēl kāda lomā. Lai gan visus aktierus nenosaucu, tomēr katrs ar kaut ko pārsteidza, un kā vēl vienu izrādes plusu varu minēt to, ka varēja gan redzēt, gan sajust, ka arī pašiem aktieriem patīk spēlēt šajā izrādē. Beigās uz paklanīšanos bija notikusi brīnišķīga enerģijas apmaiņa - aktieri smaidīja un bija gandarīti par savu darbu, bet mēs, skatītāji, ar skaļajiem aplausiem negribējām viņus laist prom un vairākkārt saucām atpakaļ. Viens mazs izrādes mīnuss - pārbūves ainās brīžiem bija par skaļu mūzika, bet tas tā. 
Vēl viena lieta, ko noteikti vēlos izcelt šajā rakstā, ir paklanīšanās. Tā bija iespaidīga un atmiņā paliekoša gan ar burvīgajām dāmām baltās kāzu kleitās, gan arī ar to, ka uz otro paklanīšanos visas dāmas bija iesēdinātas iepirkumu ratos, un kungi uzvalkos viņas grieza uz riņķi. Šajā trakulīgajā un dzīvespriecīgajā juceklī man saskrēja prieka un aizkustinājuma asaras acīs. Tāds skaists fināls. Noķēru pareizās emocijas, un noteikti drīzumā atgriezīšos šajā teātrī uz kādu citu izrādi.
Foto: Didzis Grodzs, trd.lv
Komentāri
Ierakstīt komentāru