Platonovs un viņa sievietes

30. aprīlī Rīgā viesojās Liepājas teātris ar Dž. Dž. Džilindžera režijā iestudēto izrādi "Platonovs un viņa sievietes", un man arī bija iespēja to noskatīties. Lai gan izrāde nodēvēta par lirisku komēdiju, tomēr īsti pat nezinu, kādā žanrā to ielikt. Dažās ainās varēja pasmīnēt, bet tā kārtīgi pasmieties īsti nevienā ainā. Tomēr šoreiz neiedziļinājos pašā izrādē un katrā no tēliem, bet baudīju kopumā aktieru sniegumu, saspēli, vizuālo noformējumu un tērpus. 

Brīvdienai lieliski piemērota izrāde, lai pēc tam izietu no teātra ārā bez kaut kādiem smagiem līdzpārdzīvojumiem. Šoreiz tas bija tas, kas man tieši vajadzēja - izklaide. Un to es arī dabūju. Lai gan īsti nesapratu, kādēļ visas tās sievietes bija tik ļoti kā apmātas pēc Platonova uzmanības un mīlestības, it īpaši 2. cēlienā, kad viņš bija kļuvis par nožēlojamu dzērāju, kurš gulēja skolā uz grīdas starp pustukšām alkohola pudelēm, tomēr vienu gan varu uzslavēt - Egons Dombrovskis teicami nospēlēja šo lomu! 

Tieši Dombrovska dēļ arī vēlējos šo izrādi redzēt, jo zinu, ka viņš neliks vilties. Līdz vissīkākajai niansei tik pārliecinošs un apbrīnu raisošs par viņa izcilo aktierspēli. Patika arī Edgars Pujāts un Kaspars Gods, bet sieviešu lomām līdz galam nenoticēju. Pietrūka patiesu emociju. Brīžiem šķita neīstas. Ar to nedomāju, ka viņas slikti nospēlēja izrādi, bet kaut kas pietrūka, nepārliecināja... 

Toties patīkams pārsteigums man bija Mārtiņš Kalita Billija tēlā. Šo aktieri iepriekš nebiju redzējusi, vismaz neatceros, bet ar šo lomu viņš noteikti paliks manā atmiņā. Patika viņa aktierspēle. Vēl man izrādē patika Kristiana Brektes scenogrāfija un Annas Heinrihsones radītie kostīmi. Izvēlētā mūzika paspilgtināja ainas, un interesants šķita fināls. Ja ir vēlēšanās redzēt lielisku Dombrovski un saņemt vieglu izklaides devu, tad var aiziet noskatīties šo izrādi.

Foto: Ziedonis Safronovs, liepajasteatris.lv   

Komentāri