Beidzot redzēju vēl vienu lielisku izrādi Dailes teātrī, uz kuru jau sen vēlējos aiziet, bet līdz šim kaut kā nesanāca. Traģikomēdija "Klusā daba ar resno puisēnu" Mihaila Gruzdova režijā nu ir iekļauta manu mīļāko izrāžu sarakstā. Es paspēju uz šīs sezonas pēdējo izrādi, bet rudenī tā atkal būs repertuārā, tā ka droši ieplānojiet aiziet, ja šo vēl neesat redzējuši un vēlaties saņemt brīnišķīgu humora devu ar lielisku aktierspēli.
Izdevies vakars teātrī garantēts gan ar komiskām situācijām, gan ar aktieru aizraujošo saspēli un meistarību, gan ar neparedzamo otro cēlienu, gan arī mājās varēsiet aizdomāties par to, ko reizēm vecāki, vecvecāki vai šajā gadījumā trīs krustmātes spēj ar savu ārkārtīgi lielo mīlestību nodarīt bērna dzīvei un cik ļoti to ietekmēt, vēloties, lai viņš ir laimīgs, neapjaušot, ka šī laime var būt atšķirīga no tā, kādu citi iedomājas. Varbūt viņam ir vajadzīgs kaut kas pilnīgi cits, nevis tas, ko šīs mīlošās krustmātes dod.
Izrādes zelts ir aktieru sastāvs. Visvairāk vēlos izcelt tieši trīs večiņas jeb ar savu ārkārtīgi lielo mīlestību apsēstās trīs krustmātes, kuru lomās iejutās Olga Dreģe, Lidija Pupure un Akvelīna Līvmane. Katra aizrāva ar savu šarmu un talantu, bet nu, protams, Dreģe no manis izpelnījās vislielāko sajūsmu un apbrīnu. Viņa ir Dailes teātra lepnums, un, ja izrādē kāda loma ir tikusi arī Dreģei, tad gandrīz vienmēr ir garantija, ka izrāde būs izdevusies. Arī šoreiz tas apstiprinājās.
Izbaudīju arī Arta Robežnieka talantu, iejūtoties resnā puisēna Pompīlija lomā, kuram patiesībā jau ir 36 gadi, viņš vairs nav nekāds puisēns, bet krustmātes joprojām viņu apčubina kā mazu puisēnu un tā arī nav ļāvušas viņas dzīvot savu dzīvi. Visvairāk Robežnieks mani sajūsmināja ainā, kad rozā zaķa halātā tērpies viņš ar aktīvām kustībām izdziedāja (ja to tā var saukt) visas savas iesaukas, kas saistītas ar viņa resnumu. Brīnišķīgā saspēle Robežnieka Pompīlijam ar trīs tantēm un arī ar prostitūtu Lilī, liekot man no sirds smieties vai plati smaidīt. Vislielākais patīkamais pārsteigums šajā izrādē man bija par Ievu Florenci prostitūtas Lilī lomā. Līdz šim viņu iepriekš biju dažās lomās redzējusi, bet šī pārspēja iepriekšējās. Pilnībā pārliecināja un ļāva noticēt, turklāt otrajā cēlienā mani nespēja atstāt vienaldzīgu aina, kurā varēju uzzināt Lilī dzīvesstāstu un to, kas ar viņu agrāk bija noticis, pirms viņa kļuva par prostitūtu. Šī loma Florencei piestāvēja un parādīja jaunās aktrises talantu no citas šķautnes puses.
Ar šo izrādi pārliecinājos, ka Gruzdovs joprojām ir mans mīļākais režisors, jo viņa iestudētās izrādes nekad neliek vilties. Izrāde mani sajūsmināja, aizrāva un caur komisko lika aizdomāties. Ļoti patika arī otrā cēliena ainas ar spokiem. Tik forši izdomāts! Patika arī dejotāja Olga Biserova, dažām ainām piešķīrot īpašu noskaņu. Atbilstoša scenogrāfija un katram tēlam piemērots kostīms. Tiem, kuriem patīk komēdijas ar dziļu jēgu, šī būs īstā izrāde. Es labprāt skatītos vēlreiz.
Foto: Jānis Deinats, "Fotocentrs", dailesteatris.lv
Komentāri
Ierakstīt komentāru