Atzīšanās

Pagājušajā nedēļā devos uz vienu no Dailes teātra jaunākajām izrādēm - Dmitrija Petrenko režijā iestudējumu "Atzīšanās" Kamerzālē. Izrāde, kas ļauj ne tikai pasmieties, bet arī aizdomāties. Ne tik ļoti par Aurēliju Augustīnu, bet par mums pašiem. Par bērnības traumām, par uzmanības un mīlestības trūkumu, par bailēm, par vecāku rīcībām, kas kaut kādā veidā ietekmē arī bērna izvēles, par sevis nemīlēšanu un nepieņemšanu, par to, cik ļoti grūti ir arī apkārtējiem cilvēkiem, ja nespējam pieņemt sevi un arī to grēcīgo jeb nemīlamo daļu sevī...  Interesanta šķiet izrādes režija, savijot kopā tagadni ar pagātni, izspēlējot ainas tā, it kā tā būtu improvizācija. Brīžiem aktieru ciešais skatiens, veroties publikā, liek aizturēt elpu un sastingt, tverot katru vārdu... 

Lieliska aktieru meistarība, kas patiesi aizrauj. Īpaši mani pārsteidza un aizrāva Aija Dzērve un Juris Bartkevičs. Katrs ar kaut ko savu, bet abi tik patiesi savos tēlos. Ar aizrautību baudīju viņu iejušanos atveidotajās lomās. Ļoti patika arī Lilita Ozoliņa mātes lomā. Nespēju būt vienaldzīga, kad šī talantīgā un apbrīnojamā aktrise ir uz skatuves, un šoreiz Kamerzāles intimitāte šo mirkli padarīja īpašāku. 

Lai gan brīžiem Ģirts Ķesteris, atveidojot Aurēliju Augustīnu, kaut kādās kustībās vai balss intonācijā atgādināja jau iepriekš redzētus viņa atveidotās lomas vai kādas līdzības, un reizēm tas traucēja uztvert izrādes ainu, tomēr pēc izrādes varu teikt, ka kopumā viņš labi un pārliecinoši tika galā ar Augustīna lomu. Artūra Dīča lomai gan līdz galam nenoticēju. Kaut kas pietrūka. 

Man gan patīk izrādes, kuras atstāj spēcīgāku emocionālo pārdzīvojumu manī, bet šo izrādi tik un tā ir vērts redzēt. Arī tad, ja neko iepriekš neesat paspējuši izlasīt par Augustīna dzīvi, pirms viņa kļūšanas par Svēto. Ja stāsts neliks daudz aizdomāties, tad vismaz izbaudīsiet aktieru meistarību katrā no atveidotajiem tēliem. 

Mana atsauksme par izrādi arī Dailes teātra virtuālās fokusgrupas #Skatītājs vērtē blogā publicēta: https://tmblr.co/Z8B46l2Wv41Wm

Foto: Daina Geidmane, dailesteatris.lv