Kad uzzināju, ka Dailes teātrī tiks iestudēta izrāde "ART" ar trīs Dailes teātra zvaigznēm jeb pieredzējušiem un lieliskiem aktieriem Artūru Skrastiņu, Juri Žagaru un Ģirtu Ķesteri un ka ar viņiem kopā būs arī dziedātāja un dīva Marija Naumova, uzreiz sapratu, ka man to noteikti ir jāredz! Pirmkārt, uzrunāja aktieru sastāvs, otrkārt, arī apraksts, un tā nu, turpinot tradīciju (katru adventi svinēt teātrī kopā ar mammu), Otrajā adventē mēs devāmies baudīt šo lielisko izrādi, kura patika gan man, gan mammai.
Šī nav izrāde par mākslu, lai gan Serža (Juris Žagars) nopirktā laikmetīgās mākslas glezna izraisa pamatīgu strīdu un rada plaisu draugu starpā. Baltais "mēsls" (uz balta audekla uzzīmētas baltas šķērslīnijas), par kuru Seržs ir samaksājis milzīgu summu, ir kļuvis par pārbaudījumu senai draudzībai. Džilis ar šo izrādi ļauj ne tikai izsmieties un baudīt skaistas franču dziesmas Naumovas izpildījumā, bet arī aizdomāties par patiesu draudzību un par vīriešu vientulību...
Marija Naumova ir šīs izrādes "odziņa". Jau sākumā viņa mani apbūra, parādoties uz balkoniņa greznā kleitā un skaistās kurpēs. Tik eleganta un apburoša viņa tur stāvēja un šarmēja skatītājus, vēlākās ainās arī visus trīs vīriešus. Lielisks režisora paņēmiens, kā izpelnīties skatītāju sajūsmu jau no pirmajām minūtēm. Un, kad vēl viņa izpildīja franču dziesmas, viņas balss mani pilnībā apbūra. Būtu gribējies saprast, par ko viņa dzied, bet tad jāmācās franču valoda. Tie, kas to prot, noteikti būs ieguvēji.
Apbūra mani un patīkami pārsteidza arī Artūrs Skrastiņš pie klavierēm, un laba saspēle ar Mariju Naumovu. Šī aina man spilgti palikusi atmiņā. Bet skaļas ovācijas un smieklus izpelnījās Ģirts Ķesteris par monologu, atstāstot telefonsarunu - perfekti! Tā bija izrādes labākā aina. Super! Arī Žagars lieliski tika galā ar savu lomu, un vispār visi trīs aktieri ļoti piemēroti lomām. Visus kopā vienā izrādē nemaz tik bieži nevar redzēt, tādēļ tā ir vēl jo īpašāka izrāde. Lieliska aktieru saspēle, viens otru tik ļoti jūtot, un patīkami bija baudīt arī Naumovas saspēli ar aktieriem dziesmu laikā, piešķirot izrādei kaisli un ilgas pēc mīlestības. Patika man arī Džiļa joks par to, ko finālā uzzīmēt uz gleznas, lai to pielabotu atbilstošāk Žagaram. Diezgan daudz pēc izrādes aizdomājos par to, cik daudz vari teikt draugam, lai senā draudzība neizjuktu... Gan man, gan mammai ir šāda sena draudzība, kurā arī ir saistīti trīs cilvēki, tādēļ bija vēl interesantāk vērot izrādē notiekošo un salīdzināt.
Baudāma un piemērota Kristiana Brektes scenogrāfija, skaisti Katjas Šehurinas radītie kostīmi (it īpaši Marijas Naumovas kleitas, kuras es ar mirdzošām acīm apbrīnoju), lieliska Lindas Kalniņas horeogrāfija, kas papildināja ainas un brīžiem lika platāk smaidīt un skaļāk smieties. Džilindžers savācis labu komandu, un visiem kopā viņiem ir izdevusies lieliska izrāde. Ausīm, acīm, sirdij un dvēselei baudāma izrāde, ko noteikti ir vērts redzēt! Es labprāt baudītu otro reizi.
Foto: Daina Geidmane, dailesteatris.lv
Komentāri
Ierakstīt komentāru