Jau sen vēlējos aiziet noskatīties Andreja Žagara režijā tapušo izrādi "Trīs māsas" Dailes teātrī, bet līdz šim tā arī nebija sanācis. Beidzot pirms nedēļas to redzēju un biju patīkami pārsteigta par tām sajūtām, kuras izjutu pēc izrādes, kad jau biju mājās, viena ar savām domām. Vispirms šī izrāde mani apbūra ar scenogrāfiju, bet pēc tam savaldzināja ar Kristīnes Pasternakas kostīmiem (it īpaši ar trīs māsu garajām kleitām).
Ļoti, ļoti man patika trīs māsu izvēlētās aktrises - Kristīne Nevarauska, Lelde Dreimane un Dārta Daneviča. Nevarauskas nosvērtā Olga, Dreimanes skumjā un sērojošā Maša, Danevičas sapņainā un dzīvespriecīgā Irina - visas tik atšķirīgas, bet katrā spēju kaut ko no sevis saskatīt, no savas dzīves, sajūtām, nepiepildītajām ilgām... Nezinu, kā iepriekš Mašu spēlēja Ieva Segliņa, bet Dreimane lieliski ar to tika galā, un priecājos, ka viņai uzticēta tik liela loma.
Arī visi vīriešu lomu aktieri bija pārliecinoši, un īpašs prieks par Mārtiņu Poču un Gintu Andžānu. Andžāns kā vienmēr izcils - šoreiz gan pasmējos par viņa tēlu, gan arī apbrīnoju aktiera talantu. Kopumā izrāde dziļa, nepiepildītu ilgu un iekšējiem pārdzīvojumiem bagāta, kas ļāva gan mazliet izsmieties, gan arī pārdomāt savu dzīvi. Lai arī pirmajā cēlienā brīžiem bija grūti noturēt uzmanību garo dialogu dēļ, tomēr otrajā cēlienā nepamanīju, kā paskrēja laiks. Lieliska izrāde, ko ir vērts redzēt.
Mana atsauksme par šo izrādi publicēta arī Dailes teātra virtuālās fokusgrupas lapā: https://tmblr.co/Z8B46l2SPkaZ6
Foto: Gunārs Janaitis, dailesteatris.lv
Komentāri
Ierakstīt komentāru