Jērādiņa

Augusta beigās redzēju beidzot izrādi, uz kuru jau sen vēlējos aiziet - Pētera Liepiņa monoizrādi "Jērādiņa" Dailes teātra Kamerzālē. Ak, cik tā bija sirsnības, mīļuma un humora pilna izrāde! Un tik īpašu to padarīja vienkāršās dekorācijas, skaistā mūzika un aizrautīgā Pētera Liepiņa aktiermeistarība jeb Pēteronkuļa balsī atstāstītie Jērādiņas piedzīvojumi lauku mājās. 

Ar pavisam minimāliem rekvizītiem skatītāji iztēlē varēja dzīvot līdzi Jērādiņas braucienam uz laukiem zirga ratos, piedzīvojumiem tirgū, dažādām palaidnībām kopā ar Janku un citiem notikumiem. Šī ir izrāde, kurā var patiesi apbrīnot Dailes teātra lieliskā aktiera Pētera Liepiņa talantu. Viņš ne vien spēj ticami atdarināt dažādas putnu un dzīvnieku balsis, bet arī mest kūleni un skriešus pārvietoties pa skatuvi savā cienījamajā vecumā. 

Grūti iedomāties vēl kādu aktieri ar tikpat lielu enerģiju, kas spēj sajūsmināt skatītājus. Un īstu sajūsmu izraisīja arī mazo skatītāju iesaistīšana izrādē, pirmajās rindās sēdošajiem atbilstošajā brīdī maigi iekniebjot, pakutinot vai pabužinot matus. Bērni smaidīja un skatījās uz vecākiem ar mirdzošām acīm. Šajā aktierī ir īpašs pozitīvais starojums, kas izraisa smaidu ikviena skatītāja sejā. Un es izbaudīju arī mūziku un brīnišķīgo dziesmu, kas lieliski papildināja stāstīto. Silta un mīļa izrāde, ko noteikti ir vērts redzēt! 

Foto: Kaspars Kviesis, dailesteatris.lv

Komentāri