Daugavpils teātris mani patīkami pārsteidza, un Dž. Dž. Džilindžers atkal pierādīja, ka ārpus Dailes teātra viņš spēj iestudēt lieliskas izrādes, kurās viņa rokraksts ir pavisam citādāks. Pagājušā gada 1. decembrī pirmizrādi piedzīvoja izrāde "Iemīlējās muļķis muļķītē", kuru nu bija iespējams redzēt arī rīdziniekiem, dodoties uz viesizrādi Latvijas Nacionālajā teātrī. Es neko negaidīju no šīs izrādes, un tieši tādēļ tā man tik ļoti patika! Varēju gan izsmieties, gan arī aizdomāties...
Pirms izrādes vienīgi zināju režisora vārdu un vienu no galveno lomu atveidotājiem - Andri Buli. Un tie bija vienīgie iemesli, kādēļ nolēmu, ka ir vērts aiziet paskatīties, jo nevienu citu no aktieriem nezināju. Jāsaka, ka šajā lomā, atšķirībā no "Dzīvības kvotas", kurā viņu pirms tam redzēju, Bulis bija ļoti labs! Kā izbijušais cirka mākslinieks, kas pārkvalificējies par burvju mākslinieku, viņš skatītājos raisīja dažādas emocijas, tāpat kā Džuljetas varone - no smiekliem līdz kamolam kaklā...
Toties iegaumēšanas vērts noteikti ir Zandas Mankopas vārds, par kuru iepriekš neko nebiju dzirdējusi, bet Džuljetas lomā viņa patīkami pārsteidza. Tik patiesa un dzīvām emocijām pilna viņas aktierspēle! Nospēlēt tādu lomu - bravo! Lai gan brīžiem viņas tēls krita uz nerviem ar nemitīgo runāšanu un muļķīgumu, un kur nu vēl tā šķībi nodziedātā dziesma par lidošanu, tomēr beigās jau gan šī dziesma, gan viņa pati bija ieguvusi citu nozīmi, un kaklā kāpa smacējošs līdzjūtību kamols...
Arī pārējie aktieri paveica lielisku darbu šajā izrādē, un īpaši izcelt vēl vēlos Maiju Korklišu, kas izraisīja tik daudz smaidu ar savu enerģiju un flirtēšanu, kā arī Māri Korsieti, kura tēlā man visvairāk patika sirsnīgums un rūpes, it īpaši tad, kad Džuljeta bija pie viņa... Lasot režisora komandas sastāvu, ir vēl kādi vārdi, kas jāizceļ - Kristiana Brektes scenogrāfija, Annas Heinrihsones kostīmi un Jūlijas Bondarenko gaismas. Izrāde izdevusies lieliskā komandas darba dēļ!
Par ko tad ir pati izrāde, to jums jāuzzina pašiem. Domāju, ka katrs no skatītājiem paņems no tās kaut ko sev pazīstamāko, tuvāko... Mani ļoti uzrunāja un lika aizdomāties cerība, vilšanās, sapņi un lidošana, vientulība... Un arī tas, ka cilvēks, kurš tev krīt uz nerviem un šķiet neizturams, kādā citā brīdī var būt, bez kura tu nespēj vairs dzīvot... Ne tā, kā līdz šim. Tas ir muļķīgi, bet tā dzīvē notiek. Un šis stāsts būtu pavisam citādāks, ja abi šie vientuļie cilvēki nebūtu satikušies...
Foto: Sandra Rogozina, www.daugavpilsteatris.lv
Komentāri
Ierakstīt komentāru