Kāda laime, ka redzēju Goda teātra viesizrādi "BĻITKA" Dž. Dž. Džilindžera režijā, kas marta beigās viesojās Rīgā! Ar patīkamu satraukumu devos uz kultūras pili "Ziemeļblāzma", jo zināju, ka tam jābūt kaut kam labam. Arī draugi tā teica, kas jau bija redzējuši izrādi. Un viņiem bija taisnība. Tik pārliecinoši un arī smieklīgi! Izrāde, kura ļauj patiesi apbrīnot Kaspara Goda un Egona Dombrovska talantu. Ak, kā es sajūsminājos par Egona spēju tik ticami, dabiski un smieklīgi attēlot labi iereibušu vīrieti Zigmāru, kurš, ģērbies glaunās drēbēs, ar pilnu naudas maku, bēg no atbildības, nonākot uz ledus, satiek bļitkotāju Jāni, kurš tur tup jau vairākas dienas pie viena cauruma, izved viņu no pacietības ar savu nemitīgo runāšanu, piesola simtnieku par katru atklāto patiesību, un beigās atdod ne tikai naudas maku, bet arī kurpes un mēteli. Bet Kaspara tēls vairāk runāja ar skatienu un žestiem, kas bija tik precīzi un saprotami.
Jau pats izrādes sākums pārdomāts - tik brīvs, caur jokiem, iesaistot skatītājus, piedāvājot palīdzēt iztukšot glāzītes... Brīva atmosfēra un daudz skaļu smieklu! Izrādes lielāko daļu ar savu tēlu iznes Egons, un viņa dēļ vien ir vērts šo izrādi redzēt! Bet nevaru neuzslavēt arī Kasparu Jāņa tēlā, kurš sāk arī runāt, pats samudžinās pateiktajā, nejauši atklājot tomēr faktus par sevi, savu dzīvi, bēgšanu, un nopelna simtniekus par Zigmāra patiesībām.
Izrāde mani patiesi aizrāva - ar saspēli, ar jokiem, ar aktierspēli... Un tas ir arī Rasas Bugavičutes-Pēces un Džiļa nopelns. Abi Liepājas teātra aktieri kā radīti šīm lomām, nu tik perfekti, ka neko pielikt, neko atņemt! Un pēc izrādes aizdomājos, kā tad ir labāk dzīvot... Visbiežāk jau tā arī šķiet, ka otra cilvēka dzīve ir labāka - tajā ir viss, par ko vari vien sapņot... Bet āriene ir maldinoša. Un par stereotipiem šajā izrādē daudz var dzirdēt. Paldies Goda teātrim par iespēju redzēt šo izrādi!
Foto: Publicitātes foto
Komentāri
Ierakstīt komentāru