Dzīvesprieka mirklīši

Kā man šobrīd gribētos visai pasaulei izkliegt tās pozitīvās sajūtas un to, cik ļoti forša izrāde ir "Ērtas dzīvošanas mirklīši" Dailes teātrī ar izcilajiem vecās paaudzes aktieriem! Jā, vēl viena kvalitatīva, aizraujoša un ārkārtīgi sirsnīga izrāde Mazajā zālē! Un jau atkal man jāsaka paldies Vakara kasei, kas ļāva šo izrādi redzēt tā spontāni un daudz lētāk. Sēdēju zālē un visu izrādes laiku patiesi apbrīnoju katru no aktieriem, smaidot un vērojot ar mirdzošām acīm. 

Kā man šajā izrādē patika Gunārs Placēns Reiņa lomā! It īpaši, kad viņš tēloja smaidīgu mēnestiņu pie debesīm (kā toreiz, manā bērnībā, TV ekrānos). Un kā viņš ar aizrautību deklamēja - skaļie skatītāju aplausi bija pelnīti! No viņa staro tāda sirsnība un siltums! Ar prieku vēroju arī Baibu Indriksoni Reiņa sievas Dzidras lomā. Tik ļoti pazīstamā Olitas balss no filmas "Limuzīns Jāņu nakts krāsā" skan joprojām manā galvā. Patika vērot viņas dažādo emociju gammu - no skumjām līdz pat patiesam priekam!

Ak, ar kādu azartu jau atkal savu lomu spēlēja Lidija Pupure! Varu vien nobrīnīties, kur viņa ņem to enerģiju - skraida pa skatuvi palēkdamies. Kaut es tā spētu viņas gados! Ilzes Vazdikas Šarlote - arī šajā lomā rada tādas mīļas krustmāmiņas tēlu. Juris Kalniņš man mazliet atgādināja tādu jaunu puiku starp šiem aktieriem, un to vēl vairāk pastiprināja viņa smēķēšana pie krāsniņas tā klusi un nemanāmi. Juris Strenga pozitīvi iesaistīja publiku ar krustvārdu mīklas jautājumiem un sasmīdināja ar alus iedzeršanu, bet visvairāk un visskaļāk skatītājiem lika smieties Pētera Liepiņa tēls ar savām anekdotēm. Smējos līdz vēderkrampjiem. Un cik brīnišķīga bija viņa un Olgas Dreģes saspēle! Nerātna, ķircinoša un savā ziņā arī romantiska.

Vēl viena "Limuzīna" zvaigzne šajā izrādē - Olga Dreģe jeb Dagnija (izrādē Spulga, šī pansionāta vadītāja). Man viņa jau kopš bērnības ir ļoti patikusi kā aktrise, un katrā izrādē patiesi apbrīnoju viņas sievišķību, enerģiju, gan skanīgos smieklus, gan bargo balsi. Viņa spēj būt gan skarba, gan arī maiga sieviete savās lomās. Un šajā man patika vērot viņas saspēli ar vīriešiem. Arī ar dakteri Kalnagaili (Āris Rozentāls), kurš pieklājīgi flirtēja ar viņas Spulgu. 

Visas pozitīvās sajūtas vēl vairāk paspilgtināja Kristapa Skultes scenogrāfija ar atpazīstamiem logiem vecās skolas sporta zālē un soliem mācību klasēs. Būtiska nozīme šajā izrādē ir arī mūzikai, kuras režisors ir Juris Vaivods. Liels prieks, ka arī paši aktieri dzied šajā izrādē. Un vēl lielāks prieks man ir par to, ka Kārlis Auškāps ir iestudējis vēl vienu dzīvespriecīgu izrādi ar šiem foršajiem aktieriem. Es redzēju "Pirmo grēka līci", un, cik labi, ka redzēju arī šo!

Ja vēlaties izbaudīt patiesa dzīvesprieka mirkļus, smaidīt ne tikai izrādes laikā, bet vēl ilgi pēc tam, un pavadīt sirsnības un humora pilnu vakaru, tad šī ir īstā izrāde, uz kuru ir vērts aiziet. Un nav nozīmes, cik gadu ir jums pašiem. Tā nav izrāde tikai pensionāriem. Draudzene izrādes laikā man teica, ka viņa pat bija aizmirsusi, cik lieliski aktieri mums ir. Jā, šie aktieri ir mūsu dārgums, un ikviens no viņiem ir kā apbrīnas vērts dārgakmens! Ja vien jūs nojaustu, cik viņiem daudz nozīmē šie skaļie aplausi un bravo saucieni, saucot vairākkārt viņus atpakaļ uz skatuves paklanīties un dziedot kopā ar viņiem pēdējo dziesmu! Kaut vairāk taptu šādas izrādes, kurās ikviens no viņiem ir spilgts tēls un kurās var novērtēt viņu talantus! Un nav vārdos izstāstāms tas, ko var nolasīt viņu acīs, cik ļoti viņi izbauda iespēju joprojām būt uz teātra skatuves! Aizejiet - nenožēlosiet! Un prieks būs abpusējs.

Foto: Daina Geidmane, www.dailesteatris.lv