Sieviete - mīloša un atriebības kāra

Lieliski iesākusies Nacionālā teātra jaunā sezona ar Andreja Upīša dramatizējumu "Sieviete" Ināras Sluckas režijā! Izrāde, kas nelaiž vaļā vēl vairākas dienas. Par to runā mani draugi, kas jau redzējuši, par to raksta twitterī kritiķi un slavē, un par to sarunājas cilvēki sabiedriskajā transportā, iesakot arī citiem noskatīties. Jā, par labu izrādi ir jārunā! Ditas Lūriņas aktierspēle ir vārdos grūti ietērpjama, vien varu apzīmēt visprecīzāk ar vienu vārdu - IZCILI! 

Viņas atveidotā sieviete Elza kļūst no vienkārša, mazliet trakulīga skuķa par valdzinošu, mežonīgu un atriebības kāru sievieti.  Viena ballīte iereibušu vecpuišu miteklī pilnībā spēj izmainīt sievietes dzīvi, pārvēršot viņu par citu cilvēku, kura visas izrādes laikā piedzīvo visdažādāko emociju gammu - aizvainojumu, sāpes, prieku, iekāri, pakļāvību, bailes... Un cik daudz vēl no visa palika apslēpts tikai skatienā vai kustībās. 

Man jau kopš agras bērnības ir patikusi Dita Lūriņa, un visās izrādēs, kurās līdz šim esmu viņu redzējusi, viņa mani ir apbūrusi un radījusi patiesu apbrīnu. Kā viņa spēj izdzīvot lomu! Es noticēju viņas Elzai līdz pat vissīkākajai niansei. Katram elpas vilcienam, katrai roku kustībai un acu skatienam, katram izteiktajam un noklusētajam vārdam. Un cik ļoti man patika viņas kustības! Uzslava horeogrāfei Agnesei Vanagai. It īpaši man patika viņas Elzas lidojums - tas ir kā katras meitenes sapnis, kaut reizi spēt lidot! Un ja vēl to spētu tik skaisti, ka elpa aizraujas... Un vēl mani sajūsmināja viņas kustības, piemērot greznos tērpus, izdejojot tik skaisti šo ainu! Noteikti jāpaslavē arī kostīmu māksliniece KEITA - tik brīnišķīgi tērpi! Viņas radītie kostīmi tik ļoti piestāvēja gan Lūriņai, gan visiem pārējiem aktieriem, radot sajūtas atbilstoši tam laikam, kurā notiek darbība. Protams, šīs ainas nebūtu tik spilgtas, ja tās nepapildinātu lieliskā mūzika, par ko uzslava pienākas Jurim Vaivodam.

No vīriešiem visvairāk vēlos izcelt Ģirtu Liuziniku Apses kunga lomā. Tik spēcīgi iejūtoties tēlā viņu vēl nebiju līdz šim redzējusi. Ļoti pārliecinošs tēlojums, un lieliska saspēle ar Lūriņu. Un patīkami vērot arī viņa tēla pārmaiņas izrādes laikā, dzīvojot līdzi un mēģinot saprast viņa patiesās jūtas un domas. Režisorei izdevies salikt pārī ļoti spēcīgus aktierus, kas viens otru papildina. Bieži vien var nošaut greizi, ja kāds no galvenajiem varoņiem ir vājāks un otram jāvelk izrāde, bet šis nav tas gadījums. Šoreiz ir bauda vērot katru ainu un mēģināt uzminēt, ar ko tas viss beigsies, dzīvojot līdzi viņu mīlestībai. Lai gan pirmais cēliens brīžiem par lēnu attīstījās, tomēr otrais aizrāva tik ļoti, ka sāpīgās izrādes beigas par visiem mīnusiem liek pilnīgi aizmirst. 

Īpaša nozīme Elzas atriebības plānā ir arī Grīnam, kuru pārliecinoši atveido Gundars Grasbergs, un Lidijai (Sanita Pušpure). Šo abu aktieru talants mani jau iepriekš ir patīkami pārsteidzis, un šajā izrādē par to varēju atkal sajūsmināties. Man vispār šķiet, ka šai izrādei ir ļoti paveicies ar komandu, un tieši tāpēc tā ir izdevusies tik laba. Režija, scenogrāfija, tērpi, kustības, mūzika, gaismas, aktierdarbi - BRAVO! Aizejiet! Šī izrāde ir redzēšanas vērta! Un man atkal sāk iepatikties Nacionālais teātris.

Foto: Kristaps Kalns, www.teatris.lv