Šī sezona man iesākusies ar izrādēm par sievietēm, un šovakar Dailes teātrī pirmizrādi piedzīvos Džilindžera "8 mīlošas sievietes". Izrāde, kuru es ar nepacietību gaidīju no brīža, kad ieraudzīju aktieru sastāvu ar 8 brīnišķīgām un apbrīnojamām aktrisēm uz vienas skatuves. Devos uz ģenerālmēģinājumu, un ir prieks, ka izrāde attaisnoja manas cerības - tā aizrāva mani ar savu stāstu, skaistiem tērpiem un lieliskiem aktierdarbiem. Vai gan izrāde var būt neizdevusies, ja tajā spēlē tādas zvaigznes kā Rēzija Kalniņa, Indra Briķe, Lilita Ozoliņa, Ilze Ķuzule-Skrastiņa, Kristīne Nevarauska un Vita Vārpiņa? Un arī jaunās aktrises Dārta Daneviča un Lelde Dreimane pārliecinoši tiek galā ar savām lomām.
Šajā stāstā viņas visas atrodas vienā mājā, kas ir nomaļā vietā, un kur ir notikusi slepkavība... Un viņas visas kļūst par bīstamām sievietēm, jo kādai no viņām ir jābūt vainīgai, tikai kura tā ir? Lai gan 1. cēliena temps bija pārāk lēns, tomēr es visu laiku sekoju līdzi sižetam un centos pamanīt vismazākās pazīmes, lai saprastu, kura no viņām ir slepkava. Šoreiz Džilis nav neko sabojājis, un režija man šķiet laba. Patīk, ka katram tēlam atklājas kādi iespējamie motīvi. Neviena sieviete nav palikusi nepamanīta.
Grūti izcelt kādu no aktrisēm tā īpaši. Es noticēju katrai no viņām. Rēzija, Ķuzule un Nevarauska mani valdzināja ar savu skaistumu un jau tik ļoti iemīļoto aktierspēli, un prieks arī par abām šī stāsta māsām - Daneviču un Dreimani. Arī viņām izdevās iekarot manas simpātijas, un priecājos, ka viņas spīdēja tikpat spoži šajā izrādē kā pārējās teātra zvaigznes.
Ak, kā es gaidīju Rēzijas atgriešanos uz Dailes teātra skatuves spilgtā lomā kādā Lielās zāles izrādē! Pagājušās sezonas beigās gaidīju "Laulības dzīves ainas", bet tā loma neskaitās. Tāds ķeksītis vien viņas lomu sarakstā. Bet toties šī jau ir kaut kas, jo izrādē Gabijai ir savs dzīvesstāsts, savas sāpes un savi sapņi. Tie, kas regulāri lasa manu blogu, zina, ka Rēzija ir mana mīļākā aktrise, un es nespēju būt vienaldzīga, ja viņa ir uz skatuves. Tā ir bijis vienmēr, un šajā izrādē es viņu iemīlēju tikpat ļoti, kā toreiz, kad vēroju pirmo reizi viņu uz skatuves izrādē "Kaija". Redzot tik pazīstamo skatienu, kurš varbūt pat spētu kādu nogalināt, kad viņa ir nikna, un dzirdot viņas īpašo balsi, pie sevis nodomāju - cik labi, ka viņa ir atpakaļ!
Rēzija ir viena no retajām aktrisēm, kurai izdodas tik pārliecinoši iejusties tēlā, ka es nemanot sāku dzīvot līdzi. Man to vajag - tajās 2 stundās izdzīvot kāda cita dzīvi, smejoties kopā ar viņu un, sirdij sažņaudzoties, sāpēs rīt asaru kamolu. Tieši tāpēc es tik ļoti mīlu teātri! Un, vērojot šo izrādi, es to atkal varēju izbaudīt pēc ilgāka laika. Nē, es neattaisnoju Gabiju, kā viņa izturas pret savu ģimeni, bet šajā stāstā jau neviena no sievietēm nav ideāla!
Man traucēja tās dejas izrādes laikā. Sita ārā no aizrautības, it kā vilka atpakaļ. Nu vēl varu pieņemt 2. cēliena sākumu, bet tās pārējās kustības man šķita liekas. Toties interesanta scenogrāfija, ko veidojis Kristians Brekte. Minimālisms, bet interesanta ideja. Un cik ārkārtīgi skaisti aktrisēm radītie Katjas Šehurinas tērpi! 2. cēlienā es vispār nespēju no tiem atraut acis - fantastiski!!! Un lieliski pieskaņotas arī gaismas.
Manuprāt, ļoti veiksmīgs Dailes teātra jaunās sezonas sākums. Protams, būs skatītāji, kas noteikti aizies prom jau pēc pirmā cēliena, jo būs gaidījuši komēdiju, tomēr tie, kas paliks līdz beigām, visticamāk, nebūs vīlušies. Ir tā vērts! Ļoti foršs krimiķis sanācis! 2. cēliens atspēko visus mīnusus. Un, kad iedziļinās katras sievietes ilgās, mīlestībā, sāpēs un sapņos, kas tiek izkliegti dusmās vai dzirdēti kā pārmetumi no citas lūpām, tad ir arī, par ko aizdomāties.
Foto: Gunārs Janaitis, www.dailesteatris.lv
Komentāri
Ierakstīt komentāru