Es iemīlēju
Mihailu Gruzdovu kā lielisku režisoru jau pirms vairākiem gadiem. Ar izrādi
"Kaija" Dailes teātrī sākās mana atkarība no tām sajūtām, ko spēj dāvāt tikai un vienīgi teātris - izcili aktierdarbi, patiesas emocijas, līdzpārdzīvojums... Un tā es turpināju izbaudīt arī katru nākošo Gruzdova radīto brīnumu - "Siseņi", "Priekules Ikars", "Idiots. Pēdējā nakts", "Tils Pūcesspieģelis", "Rīt manas kāzas", "Ābels un Olga", "Noslēpumainā zvaigzne", "12. diena", "Vau!!!", "Skudru sprints"... Jāatzīst, ka lielākā daļa no šīm izrādēm joprojām man ir vienas no mīļākajām un īpašākajām, kas ir vispār teātrī redzētas, lai gan jau ir izņemtas no repertuāra. Bet ar jaunāko izrādi
"Lēnprātīgā" Dailes teātra Kamerzālē Gruzdovs ir ļoti pieskāries manai dvēselei.
Dziļa, skumja un sāpīga izrāde ar patiesām aktieru emocijām. Izejot no zāles, nedomāju, ka tā mani tik ļoti pārņems savā varā, bet pēdējās dienās domas vien riņķo par un ap izrādi. Saturu neatstāstīšu, jo to vajag līdzpārdzīvot katram pašam... Aizdomāties par mīlestību, par sievietes un vīrieša attiecībām, par
plaisu starp viņiem, par iekšējām sāpēm un tukšumu, par pateikto un
noklusēto... Par ticību un naudas varu... Par to, kam tādam ir jānotiek un cik lielā bezizejas
stāvoklī ir jānonāk, lai izlemtu izlekt pa logu un beigt savu
dzīvi, esot vēl pavisam jaunai... Kā neatminams noslēpums paliek tas, kas patiesībā ir norisinājies Viņas prātā un sirdī, jo viss tiek atstāstīts no Viņa un kalpones skatu punkta... Izrāde ar ārkārtīgi baudāmu aktierspēli!
Īpaši vēlos izcelt
Ievu Segliņu Viņas lomā ar savu trauslumu, vienkāršību, dabisku skaistumu. Viņai tik ļoti piestāv spēlēt šādas lomas, kurās viņa var būt gan sapņaina, ar iekšēju maigumu, gan taisnības aizstāvoša un aizkaitināta, ar cerībām par laimīgāku dzīvi un cīņu par brīvības nezaudēšanu. Segliņa šajā lomā ir tik patiesa un noslēpumaina, ka brīžiem viens viņas acu skatiens vai klusuma brīdis izsaka visu! Daudz vairāk par neizteiktajiem vārdiem!
Nevaru iedomāties vēl labāku Viņa lomas atveidotāju kā
Ģirtu Ķesteri, kurš spēj būt pārliecinošs uzpircējs - tāds, kurš zina, ko vēlas, un to arī par visām varītēm iegūst. Viņam patīk būt valdonīgam, un iespēja iegūt 25 gadus jaunāku meiteni sev par sievu ir lielisks veids, kā apmierināt savu garu un miesu. Smīns Viņa sejā var satricināt ikvienu līdz aizkaitinājumam, bet asaras Viņa acīs - līdz aizkustinājumam un kamolam kaklā...
Savā lomā patiesi un pārliecinoši iejūtas arī
Lidija Pupure, atveidojot kalponi Lukerju, kura ir tik labestīga, tik dzīvi mīloša, un gan trausla, gan tajā pašā laikā arī ļoti spēcīga. Patiess prieks vērot, kā mirdz aktrises acis, iejūtoties šajā tēlā, jo ir jūtams, cik ļoti viņa ir tajā iekšā un izdzīvo. Īpaši atmiņā iespiedusies aina, kad Lukerja no mugurpuses centās, rokām nepieskaroties pie Viņas auguma, samīļot Ievas Segliņas Viņu. No aktrises bija jūtamas patiesas rūpes un sirds siltums, ko ne vienmēr var sajust no jaunajiem aktieriem. Tas vienkārši nāca no aktrises, no viņas pašas dziļākās būtības.
Kamerzāles intimitāte, aktieru nesamākslotība un dvēseles dziļums... Un katru ainu vēl vairāk paspilgtina piemeklēta atbilstošā mūzika. Tas viss tik ļoti, ļoti pārņem savā varā! Stāsts, kurš sākas apgrieztā secībā un kurā viss it kā būtu nojaušams, bet tik un tā ļauj skatītājiem katram pašam pafantazēt un izsecināt, kāpēc tieši tā viens vai otrs ir rīkojies. "Lēnprātīgā" - izrāde, kas neliks vilties tiem, kam patīk vēl kādu brīdi pabūt savās pārdomās par visu redzēto, dzirdēto, izjusto...
Foto: Jānis Deinats
Komentāri
Ierakstīt komentāru