Tāda ir Zane, un tādas esam mēs visas

"Tētis", "Tāda es esmu", "Līgavainis", "Jaunais Tētis" - visas šīs brīnišķīgās un humora pilnās monoizrādes, kuras mums ļauj paskatīties uz sevi no malas un pasmaidīt. Jau iepriekš esmu jums stāstījusi par izrāžu apvienības "Panna" izrādēm, bet neesmu vēl uzrakstījusi par kādu brīnišķīgu stand-up komēdiju, kura savu pirmizrādi piedzīvoja jau 2010. gadā, ar viesizrādēm ir devusies arī pie latviešiem uz Austrāliju un Īriju, šā gada septembrī ieguvusi atzinīgu novērtējumu XIX Starptautiskajā teātra festivālā "Белая Вежа" (ITF "Belaya Vezha") un joprojām priecē skatītājus visā Latvijā. Tā ir Aivas Birbeles sarakstītā komēdija "Tāda es esmu", kuru Jura Rijnieka režijā izspēlē lieliskā un pārsteidzošā aktrise Zane Daudziņa. Esmu to redzējusi gan pirms vairākiem gadiem, gan arī pirms pāris dienām, un, pat vērojot trešo reizi, tā mani sajūsmināja tikpat ļoti, kā pirmoreiz. Divas stundas paskrēja nemanot, aktrise ar savu izjusto un aizrautīgo stāstu ievelk tā, ka šķiet, ka viņa ir uzaicinājusi mūs ciemos pie sevis mājās, lai atklāti parunātos. Sajūtas gandrīz kā tādā "meiteņu vakarā", lai gan arī vīrieši zālē bija un smējās kopā ar mums. 

Patiesus un sirsnīgus smieklus zālē izraisīja Zanes uzdotais jautājums, lai paceļ roku tās sievietes, kuras ir apmierinātas ar vismaz vienu savu ķermeņa daļu, un viņa piebilda: "Galva neskaitās!" Kura sieviete gan nav domājusi par to, ka vēlētos kaut ko mainīt savā ķermenī, un beidzot ir gatava skriet, vingrot, pildīt žurnālos ieteiktos padomus ķermeņa nepilnību noslēpšanai vai uzlabošanai, un varbūt pat apsvērusi domu par došanos pie plastiskā ķirurga! Izrāde ir kā saruna ar skatītāju, kurā Zane arī uzdod jautājumus un liek aizdomāties, tādā veidā ļaujot sajust, ka, lai izrāde izdotos, tai ir vajadzīga skatītāju iesaistīšanās. Es joprojām smejos, atceroties ainu pludmalē, kurā Zane izspēlēja situācijas, kā sievietes uzvedās jūrmalā dažādos vecuma posmos. Un arī smaidot varu piekrist tam, ka veikala uzlaikošanas kabīnēs ir briesmīgas gaismas, un tieši tādēļ arī tur ir tik daudz atstāto apģērbu, jo sievietes panikā bēg prom. "Velc ko gribi, tajā gaismā izskaties pēc ķēma!" 

Humora pilns un patiess stāsts par to, cik ļoti sievietes nopūlas skaistuma labā, lai izpatiktu sev un vīriešiem, lai atbilstu medijos paustajiem viedokļiem par to, kādām ir jābūt skaistām sievietēm, lai justos mīlētas un laimīgas. Tikai diemžēl bieži vien sievietes aizmirst, ka lielākas krūtis, jauna frizūra, dārgas drēbes, gulšanās zem skalpeļa un sevis pārveidošana pavisam noteikti nav tas, kas atrisinās mūsu problēmas un ļaus justies laimīgām. Protams, par savu izskatu ir jārūpējas un vienmēr ir patīkami dzirdēt komplimentus, bet skaistas un laimīgas mēs izskatīsimies tikai tad, ja iemīlēsim sevi tādas, kādas mēs esam. 

Nav nozīmes tam, kur mēs strādājam vai cik mums gadu, jo ikviena sieviete dziļi sirdī vēlas justies sievišķīga, dzirdēt komplimentus, justies apmierināta ar savu ķermeni un būt sabiedrības pieņemta. Arī zivju paviljona tirgus sievietē pukst sirds, kura ir ar sievišķīgām vēlmēm un sāpēm par to, ka ne tuvu nelīdzinās sievietes ideālam. Viņas rokas ir raupjas, ķermenis neatbilst pieņemtajiem standartiem, skaistumkopšanas salonam pat tuvumā nav bijusi, jo gadā ir tikai divas brīvdienas, bet vai tādēļ viņa ir sliktāka? Vai tādēļ viņa nav sieviete? Jā, viņa noteikti varētu kaut ko mainīt savā dzīvē, bet dažreiz tam tik ļoti pietrūkst drosmes! Šķiet, ka tāpat tu nevienam neesi vajadzīgs. Un dzirdot šādu stāstu, gribas zem galda noslēpt rokas ar glīto manikīru un nelielīties ar savu izdevušos dzīvi. Klausoties šajā stāstā, man sirdī iezagās patiess žēlums un kaklā sakāpa kamols... 

Lai piešķirtu savam tēlam ticamību un iedzīvotos tajā pa īstam, Zane savu lomu paspilgtināja ar drēbēm - te uzvelkot mīksto halātu un siltās čības, te cepuri, cimdus un baltu priekšautu kā zivju paviljona pārdevējai, te uzliekot uz galvas gotiska stila šalli... Dažas situācijas vēl vairāk tika paspilgtinātas ar video materiāliem uz lielā ekrāna un fonā skanošo mūziku, kā arī ar Zanes dziedājumu. Skatītāju smieklus un sajūsmu zālē izraisīja arī izmantotais video ar Dombura raidījumu. Nu man patiešām ir skaidrs, kas notiek Latvijā! - "Galva nevar pakaļu uzvarēt!"  

Zanes Daudziņas iedzīvošanās tēlos un aktierspēle manī joprojām izraisa patiesu apbrīnu - divu stundu garumā noturēt skatītāju uzmanību nav nemaz tik viegli. Šī ir izrāde, kurā Zane var pierādīt savu aktiermeistarību, un viņa pavisam noteikti ir pelnījusi, ka viņu novērtē ne tikai kā Helēnas lomas atveidotāju seriālā "UgunsGrēks", bet arī kā brīnišķīgu monoizrāžu aktrisi. Un pēc aplausiem un saņemtajiem ziediem aktrise ļāvās Tīnas Tērneres mūzikas pavadībā mazliet iztrakoties, kas pilnībā apstiprināja to, ka aktrise izbauda būšanu uz skatuves un skatītāju atzinību. 

Paldies Pannas teātrim, ka esat "izcēluši saulītē" Zanes talantu un ļaujat tam ar katru izrādi vēl spožāk mirdzēt, pārsteidzot skatītājus! Un paldies Aivai Birbelei par brīnišķīgo materiālu, jo tas joprojām ir aktuāls! Varbūt neuzzināsim vairs neko jaunu, tomēr varēsim caur humoru un smiekliem paraudzīties uz sevi no malas. Izrādē "Tāda es esmu" varam iepazīt ne tikai, kāda tad ir Zane, bet kādas esam mēs visas - sievietes. Mīlēsim sevi tādu, kādas esam!


Foto: www.pannasteatris.lv  

Komentāri