Trauslais tauriņš Lauras Grozas-Ķiberes rokās

Dailes teātris vēl var mani pārsteigt un ieraut pilnīgi citā pasaulē, radot satraucošas sajūtas, skudriņas pār ķermeni un apbrīnu par lielisko aktierspēli, par brīnišķīgajiem aktieriem un režisores ideju, par visu, kas notiek uz skatuves, un ļauj līdzdzīvot galvenajiem tēliem. Neatceros, kad pēdējoreiz vēl izjutu tik daudz skudriņu, vērojot kādu izrādi, kā šoreiz, un par to vislielākais nopelns Dainim Grūbem un Jurim Žagaram. "M.Butterfly" Lauras Grozas-Ķiberes režijā ir kaut kas vārdos neaprakstāms. To ir jāredz un visas šīs sajūtas pašiem jāizjūt!!! 

Visa izrāde ir kāda franču diplomāta Renē Galimāna atstāstījums tiesai par viņa dzīves laimīgāko posmu, kad viņš iepazinās ar savu sapņu sievieti, operas dīvu Song Lilingu, un pat nenojauta, ka viņa mīlestība ir tikai ilūzija.  Kaut gan varbūt tomēr nē? Viņš redzēja to, ko vēlējās redzēt, un tas taču ir tik saprotami. Apbrīnojami, cik ļoti var mīlēt cilvēku, ka nepamani viņa patieso būtību! Vai varbūt nevēlējās pamanīt, lai neviltos savā mīlestībā? Austrumnieciskās un rietumnieciskās  pasaules tik ļoti sajaucas kopā, radot ārkārtīgi spēcīgu emociju pārdzīvojumu, un visu stāstu vēl paspilgtina izrādē izmantotie video materiāli. Lieliska režisores izvēle, Galimāna lomu uzticot Jurim Žagaram, kurš ir tik vīrišķīgs un spēcīgs, pretēji trauslajam tauriņam Song Lilingai. Lai gan Juris Žagars ir diezgan nodarbināts aktieris, un par lomu dažādību nevar sūdzēties, tomēr, manuprāt, šī ir viena no spēcīgākajām lomām, kurā iespējams līdzdzīvot un arī pārliecināties par viņa aktiermeistarību.

Tas, ko Dainis Grūbe dara uz skatuves, ir vārdiem neaprakstāmi, un varu vien mēģināt iedomāties, cik daudz tas no viņa ir prasījis, lai šo lomu attēlotu tā, kā režisore to ir iecerējusi. Jau no pirmā mirkļa, kad uz skatuves parādījās Song Lilinga, caur manu ķermeni izskrēja simtiem skudriņu un lika elpai aizrauties. Mirklī, kad viņas operas šovu paspilgtināja unikālais Sergeja Jēgera dziedājums, šķita, ka tūlīt, tūlīt mana sirds apstāsies, jo esmu aizmirsusi par elpošanu. Ar aizturētu elpu baudīju mirkli, ļaujot visam apkārtējam kļūt mazsvarīgam, esot tikai šeit un tagad.

Katra Song Lilingas kustība, sievišķīgā gaita, maigā balss - viss tik perfekti nostrādāts līdz sīkākajai niansei. Es tiešām noticēju, ka tā ir sieviete, lai gan zināju patiesību. Arī Song Lilingas sievišķīgā kleita ar atkailināto muguru, kas vēl vairāk satricināja Galimāra jau tā sakāpinātās emocijas, radīja lielāku ticamības momentu un apbrīnu, un tas ir kostīmu mākslinieces Ilzes Vītoliņas nopelns. Visu izrādes laiku biju kā apburta no krāšņajiem operas tērpiem. Tāds skaistums!

Nevaru neizcelt arī citus aktierus, kas patīkami pārsteidza mani savos tēlos, un viens no tiem ir Ģirts Ķesteris, iejūtoties Galimāra drauga Marka lomā. Patīkami vērot, ar kādu azartu un aizrautību viņš spēlē šo lomu, un, ja pašam ir prieks par to, ko dari uz skatuves, tad arī skatītājiem ir vieglāk noticēt. Savos tēlos lieliskas ir arī Kristīne Nevarauska un Ilze Ķuzule-Skrastiņa, atveidojot gan jautras studentes, gan neatvairāmas meitenes no žurnāla, gan arī piedziedot operā Song Lilingai.

"M.Butterfly" ir izrāde, ko gribētos nodēvēt par lielu uzdrīkstēšanos, lai ne visiem pieņemamas lietas parādītu tā, ka nav neērtības sajūtas un riebīgums, bet gan apbrīna, apbrīna un vēlreiz apbrīna! Apbrīna un sajūsma par visu, kas notiek uz skatuves, bet, galvenokārt, par lielisko Jura Žagara un Daiņa Grūbes saspēli. Nospēlēt tā, lai noticētu viņu mīlas stāstam un lai nedz skūpstīšanās, nedz kailskati neradītu skatītājiem neērtības sajūtas. Šī izrāde ir uzdrīkstēšanās būt citādiem, atklātākiem un bez jebkādām robežām. Tā ir režisores uzdrīkstēšanās atklāt aktieros citas viņu šķautnes un arī uzdrīkstēšanās noticēt tam, ka viņi spēj iznest šo stāstu un radīt ticamības momentu. Un tā ir arī uzdrīkstēšanās radīt izcilu mākslas darbu uz Lielās zāles skatuves, kas ir gan riskanti, gan arī izaicinoši.

Ne jau tikai Song Lilinga ir tas trauslais tauriņš, ar kuru ir jābūt uzmanīgiem, lai neievainotu, bet arī pašai izrādei var izmantot šādu salīdzinājumu. Var redzēt, ka režisore ir uzmanīgi ar šo tauriņu rīkojusies, pirms tā nolaišanās uz skatuves un parādīšanas skatītājiem, rūpīgi izpētot katru sīkāko niansi, izvēloties atbilstošākos aktierus galvenajām lomām un izceļot arī tās mazākās lomas, lai būtu pamanāmi. Tikpat trausli un uzmanīgi ir jābūt pret tauriņa galveno elementu, aktieri Daini Grūbi, lai viņš pilnībā uzticētos režisorei un viņas iecerei, lai noņemtu jebkādas sienas, kas varbūt traucētu lomai, un vienkārši ļautos, izbaudot šādas pārmaiņas aktiera karjerā.

Laura Groza-Ķibere zin, kādam  viņas tauriņam ir jābūt - krāšņam, atmiņā paliekošam un noteikti arī emociju bagātam. Lai šādu efektu panāktu, viņa ir izvēlējusies lieliskus palīgus - scenogrāfu Mārtiņu Vilkārsi, kostīmu mākslinieci Ilzi Vītoliņu, horeogrāfi Ingu Krasovsku, komponistu un aranžējumu autoru Kārli Auzānu, gaismu mākslinieku Jevgeņiju Vinogradovu, kā arī kontrtenoru Sergeju Jēgeru. Jau iepriekš esmu pārliecinājusies par režisores spējām, iestudējot izrādes Dailes teātra Kamerzālē un Mazajā zālē, un šis ir pierādījums, ka Laura zin, ko darīt ar Lielo zāli un kā to apdzīvot. Dodiet vēl Laurai iestudēt izrādes Lielajā zālē! Viņa VAR!!! Šis trauslais tauriņš viņas rokās ir tik spilgts un neaizmirstams, ka paņem skatītājus pilnīgi savā varā un neļauj vēl ilgi to aizmirst. 

Foto: Gunārs Janaitis, www.dailesteatris.lv

M.Butterfly from Dailes teatris on Vimeo.