GRIBĒT vairāk ir normāli

Vai zināt, kurā teātrī top visforšākās un smieklīgākās komēdijas? Turklāt tikai un vienīgi komēdijas!!! Jā, jā, jā, "Pannas" teātrī! Tur top komēdijas par atbilstoši laikam aktuālākajām tēmām: par sievietes izskatu un pašapziņu, par latviešu aizbraukšanu uz ārzemēm, par līgavaiņiem un jaunajiem tēviem... Un nu ir laiks parunāt par attiecībām un bērnu gribēšanu. Tā nu pagājušajā vasarā izrāžu apvienība "Panna" piedāvāja saviem skatītājiem jaunu, aizraujošu un muzikālu komēdiju normāliem cilvēkiem "Gribu bērnu!", kuru arī man beidzot bija iespēja redzēt. Esmu sajūsmā, un GRIBU vēl!

Izrādes galvenais bonuss nepārprotami ir lieliskā komanda - lugas autores ir seriāla "UgunsGrēks" scenāristes Gunta Kalniņa un Inta Bernova (un scenārijs ir tiešām ĻOTI labs un aizraujošs - smiekli garantēti), bet galvenās lomas spēlē visiem labi zināmi un iemīļoti "UgunsGrēka" aktieri: Ģirts Ķesteris, Maija Doveika, Marija Bērziņa vai Zane Daudziņa un Aldis Siliņš. Protams, kas gan būtu izrāde bez režisora, un visas foršās "Pannas" teātra izrādes režisē Juris Rijnieks. Viegluma sajūtu radījis Niks Matvejevs, sakomponējot brīnišķīgas melodijas, kas paspilgtina izrādes ainas (dažas no dziesmām ir tik lipīgas, ka tās man joprojām skan galvā).

Katrs izrādes personāžs izraisa smieklus ar savām dīvainībām un neparasto uzvedību. Enerģiskā un pozitīvā Žanna nesēž rokas klēpī salikusi - viņai vienmēr būs kāda ideja! Un tas ir attiecināms ne tikai uz biznesu (zeķubikses, lūpu krāsas, sukādes un kas tik vēl ne), bet arī uz draugu kopā savešanu. Viņas vīrs Artūrs viņu vienmēr atbalsta un ir pat gatavs dot padomus savam draugam Lotāram, kā runāt ar sievieti, lai viņai iepatiktos.

Žannas draudzene, kautrīgā mūzikas skolotāja Agnese piepelnās diezgan neparastā profesijā, un tā izraisa arī neparastu un mulsinošu situāciju ar Lotāru - veiksmīgu arhitektu, kura vienīgais sapnis ir grandiozā koncertzāles projekta īstenošana. Vispār jau viņiem abiem tādas mulsinošas situācijas notiek visu izrādes laiku: anekdotes, nošļukušās zeķubikses, "bērns uz paklājiņa", biļetes uz Ķestera jaunāko izrādi... Sīkāk gan neko nestāstīšu - jums pašiem jāredz!

Godīgi sakot, nevaru iedomāties vēl atbilstošākus aktierus šai izrādei. Pilnīgi jūtams, cik labi lugas autores pazīst katru no izrādes aktieriem un zina, uz ko viņi ir spējīgi. Šķiet, ka Ģirts Ķesteris varētu tēlot jebko, skatītājiem tik un tā patiktu, jo viņš katrā lomā atrod kaut ko savu, kādu "odziņu". Bauda vērot, kā viņš tiek galā ar tāda diezgan "patizla" un garlaicīga arhitekta lomu, un vārds arī ļoti atbilstošs tēlam. Kā Žanna teica: "Bet cilvēks jau nav vainīgs, ka viņam tāds vārds!" Arī Maija Doveika pārliecinoši iejūtas tēlā, un izrādē ir interesanti dzirdēt, kā viņa pārveido savu balsi seksīgā tonī, un arī to, kā jebkurš var paņemt augsto Do noti.

Būtu interesanti redzēt Žannas lomā arī Zani Daudziņu, bet, lai vai kā, Marija Bērziņa tai piešķir patīkamu dzirksti un enerģiskumu. Jau redzot viņu starojošu, iznākot uz skatuves, ir nojaušams, ka tūlīt sekos kaut kas pozitīvs un smieklīgs. Abi ar Aldi Siliņu šajās lomās ir tik saderīgi, smaidīgi un gaiši cilvēki, ka apkārtējos ir viegli aplipināt ar šo pozitīvismu, un jo īpaši skatītājus. Pats galvenais, kāpēc šī izrāde mani tik ļoti sajūsmināja, ir tas, ar kādu enerģiju, aizrautību un baudu aktieri spēlē. Ir redzams, ka viņi izbauda ik mirkli uz skatuves un perfekti izjūt partneri. Lieliska saspēle, kas radusies laika gaitā, filmējoties seriālā "UgunsGrēks".

Lai gan izrādes nosaukums ir "Gribu bērnu!", uzsvars jāliek tieši uz vārda "GRIBU", jo bieži vien mēs varam sastādīt veselu sarakstu ar to, ko negribam, bet atbildēt uz pavisam vienkāršu jautājumu, ko gribam mainīt savā dzīvē, nevaram. Izrāde ļauj aizdomāties par to, ka, lai kaut kas mainītos mūsu dzīvē, vispirms ir jāgrib - labāku darbu, lielāku algu, plašāku dzīvokli vai māju... Jāgrib iepazīties, iemīlēties, apprecēties, radīt bērnu...

Tas ir pavisam normāli - GRIBĒT VAIRĀK nekā jau ir šobrīd! Pēc šiem Lotāra vārdiem izrādes beigās man acīs sariesās aizkustinājuma asaras, un tad arī ļāvos emocijām. Jā, es raudu arī, pat skatoties komēdijas! Tad nu arī es jums, bloga lasītājiem, novēlu - gribēsim būt laimīgāki, gribēsim vairāk nekā mums jau ir, gribēsim mīlēt un būt mīlēti! Un, ja vēl neesat redzējuši šo izrādi, tad sāciet GRIBĒT, jo ir tā vērts!


Foto: Sanda Tutere, Juris Presņikovs, www.pannasteatris.lv

Komentāri