Ģeniāla izrāde ar patīkamu pēcgaršu

Kā nepazaudēt sevi un spēt turpināt dzīvot tālāk pēc vīra nāves? Kas no visa notiekošā ir realitāte un kas tikai iedomas? Cik ļoti sargāt savu bērnu, lai tā nekļūtu par apsēstību? Jau pēc pirmajām minūtēm sapratu, ka šī izrāde būs īpaša. Sākot to ar aizraujošu ēnu spēli, bet pēc tam uz projekcijas parādot galveno lomu atveidotāju  un izrādes tapšanā iesaistīto personu vārdus, režisors vēlējās radīt sajūtas, it kā skatītāji būtu kinoteātrī. Un es patiešām tā sajutos.

Jurijs Djakonovs  ar izrādi "Tetovētā roze" ir piešķīris Dailes teātrim un tā aktieriem ko apbrīnojamu, pavisam citu šarmu. Šādās lomās vēl iepriekš nav nācies redzēt Gintu Andžānu un Aldi Siliņu. Režisors ir tik ļoti atvēris aktierus, ka skatītāji var vien apbrīnot viņu talantus un aktiermeistarību mainīgajās lomās. Katru detaļu viņš  ir pārdomājis līdz pēdējam sīkumam, iesaistot izrādē gan ēnu spēles, gan kino un TV reklāmas, gan arī apdzīvojot visu zāli, ieskaitot skatītāju rindas. Interesanti izdomāts arī telpas izkārtojums un mēbeļu pielietojums kā ieeja un izeja. 

Ginta Andžāna uznācieni izraisīja pozitīvas emocijas. Tas tik bija kaut kas! Īpaši otrā cēliena sākums, kad viņš uz skatuves parādījās ar virzes palīdzību, savā ziņā mazliet atgādinot Tarzānu. Izrādē vairākkārt situācijas bija tik absurdas, ka nespēju valdīt savus smieklus, un šī bija viena no tām. Patīkami pārsteidza viņa lomu mainība un spēja vienlīdz labi iejusties gan skolotājas ādā, gan lezbietes, jūrnieciņa un arī izplatītāja tēlā. Pārsteidzoši! Ar tikpat lielu apbrīnu vēroju arī Aldi Siliņu, kurš vislielāko sajūsmu manī izraisīja ar Alnaro un mācītāja lomām. Patika, ka baznīcas sprediķa laikā arī skatītāji tika iesaistīti, kas lika sajusties īpašiem un piederīgiem.

Arī TV skatītājiem jau tik ļoti iemīļotā aktrise Maija Doveika lieliski tika galā ar savu lomu, atklājot dažādas rakstura šķautnes, izspēlējot gan vulgāras un izaicinošas ainas, gan arī kautrīgumu un bailes. Nav iepriekš sanācis redzēt viņu jaunas meitenes tēlā, tādēļ jo īpaši bija interesanti vērot viņas aktiermeistarību. Tomēr vislielāko atzinību un apbrīnu ir pelnījusi Karīna Tatarinova par Serafinas lomu. Ja sākumā man viņa šķita neizprotama un mazliet pat kaitinoša, tad pēc 2.cēliena varu teikt, ka Karīna šajā lomā bija izcila! Apbrīnojama aktierspēle, un tik daudz patiesu emociju! Lika gan smieties, gan dzīvot līdzi.  

Nebaidīšos teikt, ka šī ir viena no aizraujošākajām izrādēm, kādu man pēdējā laikā ir gadījies redzēt. Četri lieliski aktieri, interesanti tēli, neparasta scenogrāfija, aizraujošs stāsts, trāpīgi teksti, smieklīgas situācijas un, pats galvenais, fantastiskas emocijas, kas uzlādē ar pozitīvismu. Ne mirkli nebija garlaicīgi, un izrādē gūtās sajūtas palika noturīgas uz ilgu laiku. Ģeniāla izrāde ar patīkamu pēcgaršu!


Tetovētā roze from Dailes teatris on Vimeo.