Smiekli gandrīz 3 stundu garumā

Tā smējusies teātrī es sen nebiju! Lai gan par politiku īpaši neinteresējos, tomēr gandrīz visus jokus sapratu un pat ļoti patika apspēlētās situācijas. Nacionālā teātra "100 grami Žurkas' 2012" ir kaut kas negaidīti labs - patīkami pārsteidza! Smiekli gandrīz 3 stundu garumā (pierēķinu klāt vēl arī starpbrīdi un mājupceļu). 

Noteikti jāpaslavē scenārija autori - režisors Valters Sīlis, aktieri Mārtiņš Egliens un Jānis Skutelis, jo kaut ko tādu izdomāt, lai izraisītu skatītājos smieklus un pozitīvas emocijas vēl uz pāris dienām pēc izrādes, ne katrs spēj. Visas 10 nominācijas bija interesanti pasniegtas, bet īpaši vēlos izcelt tiesas sēdi par 13.janvāra notikumiem, Skuteļa joku par Kiviču un viņa grāmatu, Lembergu un viņa pārvērtības, Lindermanu un Dzintaru, kā arī Maestro Raimondu Paulu, kura tēlā pārsteidzoši labi iejutās Ģirts Liuziniks... 

Pirmais cēliens beidzās ar "grīnrūma" aizdedzināšanu un lielu traci uz skatuves, kas starpbrīdī lika aizdomāties, kā gan vēl izrāde varētu pārsteigt skatītājus ar otro cēlienu. Ziniet, ko - un kā vēl pārsteidza! Ne tikai ar elektrības pazušanu, bet arī ar to, ka pasaulslavenā cirka "Cirque du Soleil" vietā maģiskos trikus un akrobātiku rādīs vietējais Saulītes cirks, un Latvijas Nacionālā opera cenšas saīsināt savu izrādi, lai paspētu uz nobeigumu... Bet teletūbija parādīšanās pārspēja visu - smējos līdz asarām! 

Nebūs godīgi, ja es te uzskaitīšu visus jokus. Tie jums pašiem ir jāredz! Un ne jau tikai joki tur ir smieklīgi, bet, protams, arī lieliskas dziesmas. Mani joprojām vienaldzīgu neatstāj Ditas Lūriņas fantastiskā balss, un dažas dziesmas bija tik skanīgas, ka jau piedziedājumā varēja dziedāt līdzi. Jā, arī skatītāji tika iesaistīti šajā izrādē, un ne reizi vien. Un man nemaz nepietrūka Kornēlija, jo Skutelis kā vadītājs lieliski tika galā ar savu uzdevumu. Vienīgais, ko varu ieteikt, ejot uz šo izrādi - noskaņoties haosam uz skatuves un pozitīvām emocijām. Visas problēmas jāatstāj mājās un jābauda vakars!