Ja man būtu jānosauc viena vismīļākā izrāde, man to noteikti būtu grūti izdarīt, bet zinu to, ka šī noteikti būtu viena no tām mīļākajām, un tā tiktu ierindota manā izrāžu TOP 10 augšgalā. Uz šo devos vēlreiz, un tad nu padalīšos savās pārdomās un sajūtās pēc izrādes arī ar jums.
Biļanas Srbļanovičas "Siseņi" Mihaila Gruzdova režijā ar Rēziju Kalniņu, Hariju Spanovski, Artūru Skrastiņu, Arti Robežnieku, Indru Briķi un citiem Dailes teātra labākajiem aktieriem galvenajās lomās mani patīkami pārsteidza. Kas mani tik ļoti piesaista šajā izrādē, īsti nezinu, bet kaut kas piesaista. Iespējams, tas, cik labi savienots humors ar dzīvē svarīgajām vērtībām un aktuālajām problēmām - cerības, ticība, vilšanās, mīlestība, uzticēšanās, nodevība un piedošana, slava, sāpes, bailes no nāves un vientulības, realitātes pieņemšana, ignorēšana un izlikšanās... Šķiet, kā gan tik daudz tēmu var būt vienā izrādē, bet var! Šajā ir! Nebeidzamie dzīvesstāsti sajaucas kopā vienā aizraujošā izrādē.
Tēva un dēla attiecības.Tēvs apsēsts ar loterijas biļetēm, pērk tās katru dienu, ikvienam no satiktajiem cilvēkiem liek nosaukt kādu skaitli un cer, ka reiz viņš vinnēs. Ikvienam, izņemot viņa dēlu. Viņš raksta arī dzeju un velta to ikvienam, kas viņam ko nozīmē, arī lietām un dzīvniekiem... Ikvienam, izņemot viņa dēlu.
Sievas un vīra attiecības. Šis ir lielisks pierādījums, kā sieviete var panākt visu, ko vien vēlas, un jo īpaši tad, ja ir stāvoklī. Savs dzīvesstāsts ir arī māsai un brālim - Dadai (Kristīne Zadovska) un Fredijam (Artūrs Skrastiņš), kuru tēvs ir slims. Viņiem apnicis rūpēties par savu tēvu, kurš izdomājis pēkšņi "kādu dienu izslēgt savas smadzenes".
Un tā nu Fredijs rīkojas, aizvedot savu tēvu uz mežu un atstājot viņu tur... Bet tas noteikti nebija tas labākais risinājums, un vēlāk viņš to arī saprata. Varbūt Frediju iespaidoja arī tēva jakas kabatā atrastā fotogrāfija, kurā bija redzams tēvs ar viņu un Dadu pludmalē, kad reiz tēvs viņus aizstāvējis no siseņu uzbrukuma...
Sava nozīme ir arī Maksam (Harijs Spanovskis), kurš ir slavens žurnālists un baidās no nāves. Tik ļoti baidās, ka salecas, jau to vārdu vien izdzirdot. Viņa tuvumā joprojām uzturas bijusī sieva Žanna jeb, kā viņa pati sevi dēvē, pirmā sieva. Makss nemitīgi maina sievietes un meklē savu dzīves jēgu, un to nedaudz ievieš atrašanās Nadeždas tuvumā.
Arī Žannas (Indra Briķe) dzīve nav rožaina - viņa tā arī nav iemīlējusi kādu citu vīrieti, draudzenēm jau ir sava ģimene un vairs neatliek tik daudz laika izklaidēm, un nu pēkšņi bez brīdinājuma ierodas ciemos māte un nolemj palikt. Tas viņu tā tracina, ka abu starpā izveidojas ass strīds, kurš beidzas ar mātes kritienu lejup pa kāpnēm un traumu...
Un visiem pa vidu ir jaunā grimētāja Nadežda (Rēzija Kalniņa), kura dzīvi uzlūko pozitīvās krāsās un saka, ko domā, lai gan daudzi stāsti ir nedaudz piepušķoti... Lai arī sākumā šķiet, ka viņa ir laimīga un ar dzīvi apmierināta, tomēr vēlāk izrādē atklājas, ka arī viņas dzīve nav bez sāpēm un problēmām. Nadežda neko daudz pat nelūdz, tikai to, lai viņai būtu kāds, par ko rūpēties, lai vecmāmiņa kādreiz beidzot atvērtu durvis un lai Makss atnāktu ciemos. Taču nepiepildās nekas no lūgtā...
Ne velti sižets ir traģikomēdija. Jā, bija brīži, kad kaklā sakāpa kamols un acīs sariesās asaras, bet arī izsmieties varēja, piemēram, vērojot Dadas laika ziņu lasīšanu (ar visu punktu un komatu minēšanu), par Nadeždas un Maksa sarunām par vecumu un nāvi, kā arī par Dadas un Milāna meitas Alegras erotisko deju savam vectēvam.
Uzslava režisoram un aktieriem, jo, manuprāt, izrāde ir lieliski izdevusies, aktieri pārliecinoši spēlē savas lomas, un izrādē iekļautās tēmas uzrunā ikvienu skatītāju, jo tās vienmēr būs aktuālas. Īpaši patika šajā izrādē Artūra Skrastiņa atveidotais Fredijs, Rēzijas Kalniņas Nadežda un Kristīnes Zadovskas Dada. Lai gan šo izrādi vēroju janvāra vidū, man joprojām saglabājušās diezgan spilgtas emocijas, un tas tikai pierāda to, ka aktieriem ir izdevies mani uzrunāt.
Komentāri
Ierakstīt komentāru