Tas ir laiks - mans, tavs, mūsu...

Tas ir laiks. Laiks, kuru pavadam, ilgojoties pēc kāda, domājot par kādu, gaidot kādu, satiekot un atvadoties, un, pats galvenais, mīlot kādu. Raimonda Paula un Leonarda Koena dziesmas Teātra Observatorijas aktiera Riharda Lepera izpildījumā izstāsta stāstu par satikšanos, iemīlēšanos, mīlēšanu, šķiršanos, sevis meklēšanu un atkal satikšanos. 

Iekārtojos ērtāk savā krēslā, ļāvos patīkamajai zāles atmosfērai, kuru noslēpumaināku darīja puskrēsla un sveču gaisma, un baudīju vakaru. Stāsts sākās lietainā rudens dienā, Rīgā, Vērmanes dārzā, kad viņš satiek viņu - sarkanos zābaciņos, dzeltenā mētelī, zīda šallē un ar grāmatu rokās... Viņu piesaista viņas noslēpumainās acis. Viņi satikās un iemīlējās. Rihardam dziedot R.Paula dziesmu "Rudens Rīgai", rodas vēlēšanās aizsapņoties, ļauties šim stāstam un atcerēties savējo... Viņa zemā balss tam visam piešķir savu garšu - tieši tādu, kādu vajag. Reizēm rūgtenu, viegli saldu, maigu un reizēm - skarbu. 

Kad visa kā ir par daudz; kad šķiet, ka vēl vairāk kopā nevaram būt, mēs nobīstamies. Mēs strīdamies. Mēs aizejam un nākam atpakaļ. Mēs bēgam, jā, arī paši no sevis. Rihards stāsta par bēgšanu kopā ar draugiem uz Amsterdamu, par neaizmirstamiem piedzīvojumiem Londonā un par vētrainām naktīm Parīzē... Un šiem piedzīvojumiem īpašu garšu piešķir L.Koena dziesmas "In my sicret life", "Here it is" un citas. 

Kad jau gandrīz stāsts ir galā un mana karstvīna glāze izdzerta, viņš stāsta par atgriešanos Rīgā, par lietaino dienu, pastaigu Vērmanes dārzā un... Un par viņas satikšanu. Atkal tā pati vieta, tās pašas drēbes, tā pati grāmata, tie paši cilvēki un tas pats laiks - atkal ir rudens... Sakritība? Var jau būt, bet varbūt liktenis... 

Tas ir stāsts, kurš liks aizdomāties ikvienam zālē sēdošajam skatītājam, jo tas ir par tevi, par mani, par mums... Tā ir Riharda Lepera koncertizrāde "Tas ir laiks" Teātra Observatorijā (Kongresu namā).