Šī nav teātra izrāde, par kuru vēlos uzrakstīt blogā, bet tas ir kaut kas ļoti, ļoti īpašs, kas notika mūzikas un drāmas telpā "OratoriO" un kuru ikviens varēja tiešraidē (un nu jau var arī ierakstā) baudīt YouTube kanālā. Tā ir Krista Kalniņa "Niekkalbīša dzejoļu grāmatiņas" atvēršana, kas notika 23. decembrī - Krista un viņa dvīņumāsas Rēzijas 50 gadu jubilejas vakarā. Un šī Rēzijas un Krista dzejoļu lasīšana bija kā dāvana mums, atvērto siržu klausītājiem un skatītājiem.
Dzeja man ir ārkārtīgi tuva dvēseles valoda, un tādēļ vēl jo vairāk novērtēju šo atklāto un tik dziļi personisko dāvanu. Lai gan dzejoļus ir pierakstījis Krists, tomēr tad, kad Rēzija kādu no tiem lasa, tas ir arī viņas stāsts, tās ir arī viņas sajūtas un domas. Gluži kā viņa to ir teikusi - jo viņi abi ir viens. Viņi domā un jūt kā viens.
Mani ļoti uzrunāja, ka šie dzejoļi tiek lasīti tumsā. Izgaismotas ir tikai Krista un Rēzijas sejas. Tas palīdz nenovērst uzmanību uz kaut ko ārēju, jo caur dzeju ir jāiet dziļumā. Tumsā mēs katrs varam satikt sevi, tāpēc naktis ir tik maģiskas, atklātas, bieži vien arī drūmas, garas un neizturamas, tomēr arī cerību pilnas... Tumšos dzīves posmos mēs meklējam gaismu, kas dotu spēku. Dzeja var būt šī gaisma. Dzejā var atkailināt savu dvēseli, atzīties, norakstīt nost savas sāpes un pārdzīvojumus, kā arī paust prieku un cerību, gūt spēku, sarunāties ar Dievu... Dzeja var būt arī kā lūgšana. Krists ļoti drosmīgi ir atklājis savu dvēseli caur šiem dzejoļiem. Ieklausieties!
Paldies Aināram Rubiķim par augstas kvalitātes skaņas nodrošināšanu, jo balsij šajā video ir vissvarīgākā loma! Un kā gan bez mūzikas (Ilze Dzenīte un Ainārs Rubiķis). Ne tikai dzejai, bet arī mūzikai ir īpaša nozīme šajā video, jo tā lieliski papildina dzejoļus, paspilgtina sajūtas, veido tik harmoniskas pārejas no viena dzejoļa uz nākamo...
Mana sajūsma ir arī par tik augstas kvalitātes video un montāžu (Jānis Porietis) ar spēcīgiem tuvplāniem un pāreju uz kopskatu. Viss ir tik profesionāli izveidots! Ja vēro uzmanīgi, var pamanīt, ka šajā "Niekkalbīša dzejoļu grāmatiņas" atvēršanas video visam ir būtiska un pārdomāta nozīme. Gluži kā tad, kad tiek veidota teātra izrāde. Īpaši tuvi man ir tuvplāni (un arī teātrī man tie ir ļoti nozīmīgi), jo sejā varu nolasīt emocijas. It īpaši Rēzijas sejā. Bauda klausīties viņas balsī un vērot sejas izteiksmes, kad viņa lasa dzejoļus. Tieši tādēļ man tik ļoti patīk viņas radītā programma "Brīdis pēc vakariņām", kurā būtiska nozīme ir dzejai un mūzikai.
Es varētu klausīties vēl un vēl šādu dzejoļu lasīšanu. Caur viņiem abiem, lasot dzejoļus, plūst dievišķs miers. Nespēju to vārdos aprakstīt. To var tikai sajust. Skatījos vairākas reizes šo video. Pirmajās divās reizēs ar aizturētu elpu vienā piegājienā, trešajā reizē jau mēdzu ik pa laikam apstādināt un brīdi apdomāt dzirdēto dzejoli, salīdzināt ar savām iekšējās pasaules sajūtām, bet ceturtajā reizē jau ņēmu rokās grāmatiņu un sameklēju tos dzejoļus, kuri spēcīgāk uzrunāja, izlasīju vēlreiz un apdomāju. Šo noteikti var klausīties vairākas reizes, jo katrā reizē sadzirdu ko jaunu, kaut kas vairāk uzrunā, kāds dzejolis vai tikai kāda rindiņa no visa paliek spēcīgāk atmiņā, un tas ir tik īpaši. Man jau ir daži šī brīža favorīti. Paldies Kristam par "Niekkalbīša dzejoļu grāmatiņu"! Paldies Kristam un Rēzijai par šo īpašo video ar dzejoļu lasīšanu un tieši šajā laikā! Paldies par šo dievišķo pieskārienu un gaismu!
Video var noskatīties šeit: https://youtu.be/CyeN2xbjKWg
Foto: ekrānšāviņš no YouTube video
Komentāri
Ierakstīt komentāru