Jaunās sezonas atklāšana ar VDT viesizrādi

Mana jaunā teātra sezona sākās 25. augustā, un, tāpat kā pirms gada, arī šoreiz - ar Valmieras drāmas teātra viesizrādi Dailes teātrī. Rīdziniekiem bija iespēja noskatīties Georgija Surkova režijā iestudēto zinātniski populāro drāmu "104 lappuses par mīlestību". Šo izrādi vēlējos noskatīties jau pavasarī, bet tā arī nesanāca aizbraukt uz Valmieru. Ļoti priecājos par šādu sezonas sākumu - ar vienkāršu, bet tik skaistu un romantisku izrādi! Man ļoti patika! 

Visvairāk man patika Sintijas Jēkabsones radītie tērpi un Daces Slokas scenogrāfija. Pēdējā laikā man īpaši mīļa ir kļuvusi gan baltā, gan melnā krāsa, un tās abas priecēja manas acis gan scenogrāfijas elementos, gan arī burvīgajos aktieru kostīmos. Tieši ar tērpiem un scenogrāfiju šī izrāde man visvairāk paliks atmiņā. Un, protams, arī ar aktierdarbiem un saspēlēm. 

Ļoti patika Mārtiņa Meiera un Elīnas Hanzenas saspēle (attēlā ir otra aktrise Inga Apine). Šī nav pirmā reize, kad Meiers mani apbur kādā no savām lomām, un kopā ar Hanzenu viņam ātri vien izdevās mani savaldzināt arī šoreiz. Savukārt Hanzena man šoreiz bija kā patīkams pārsteigums, jo īsti neatceros viņu no citām izrādēm. Abu pārliecinošā un romantiski skaistā saspēle manī raisīja aizkustinājumu, un izrādes beigās pat saskrēja asaras acīs... 

Izrādes noskaņu lieliski papildināja iepītais humors, kas lika pasmaidīt, paķiķināt, un viens no tādiem spilgtāk atmiņā palikušajiem mirkļiem ir aina pie frizieres, kuras lomā iejutās Madara Melne-Tomsone. Viņu gan biju iepriekš redzējusi citās izrādēs, un arī šajā viņa mani apbūra. Ne tikai ar savām skaistajām parūkām, kas lieliski papildināja viņas tēlu, bet arī ar savu aktierspēli, ko grūti pat īstos vārdos noraksturot, bet viņai ir sava īpašā "odziņa". 

Arī pārējie aktieri (Ivo Martinsons, Imants Strads, Krišjānis Salmiņš un Klinta Leja) lieliski iejutās savos tēlos. Es neko īsti negaidīju no šīs izrādes, vienīgi mīlestības stāstu, ja reiz tas ir iekļauts nosaukumā, un to arī saņēmu. Pats galvenais - šī nebija izrāde, pēc kuras, izejot ārā no zāles, nepaliktu nekādas emocijas. Nē, šī izrāde aizskar sirdi un liek aizdomāties - par mirkli, par mīļajiem cilvēkiem, par to, ka jebkurā brīdī dzīve mums tos var atņemt... 

Foto: M. Markovskis, vdt.lv

Komentāri

Ierakstīt komentāru