Pirms šīs sezonas jauniestudējumiem paspēju noskatīties vēl vienu pagājušās sezonas gaidīto, bet vēl neredzēto izrādi - Nacionālajā teātrī Toma Treiņa režijā iestudēto komēdiju "Dūja" Aktieru zālē. To vēlējos redzēt gan aktieru sastāva, gan radošās komandas, gan arī izrādes apraksta dēļ. Visvairāk jau apraksta dēļ, jo šķita, ka varētu būt interesanti, un tā tiešām arī bija. Brīnišķīgi pavadīts vakars!
Ikviens no aktieriem lieliski tika galā ar savām lomām, un man ļoti patika, ka varēja sajust - tas ir īsts komandas darbs. Patīkams pārsteigums bija Mārtiņš Brūveris teātra direktora tēlā, bet vēl lielāks pārsteigums bija Raimonds Celms jaunā režisora tēlā, kurš izraisīja skatītājos smīnu un ķiķināšanu par savu uzvedību un ārējo tēlu. Kostīmu māksliniece Gerda Šadurska trāpījusi desmitniekā ar piemeklēto tērpu!
Izrādi vēlējos redzēt arī tādēļ, ka aktieru sarakstā bija minēts arī Līgas Zeļģes vārds. Sen nebiju viņu redzējusi Nacionālā teātra izrādēs kādā lielā lomā. Šķiet, ka pēdējā no redzētajām bija "Savādais atgadījums ar suni naktī", kur man ļoti patika viņas atveidotā skolotājas loma. Šajā izrādē Rita Grēta bija pilnīgi citādāka loma, bet aktrisei atkal mani izdevās apburt ar savu balsi, aktierspēli, to pozitīvo starojumu, kas no viņas strāvo. Izjutu arī caur smiekliem patiesu līdzpārdzīvojumu, kad viņa bija direktora kabinetā un viņš viņai pārmeta, ka viņa kārtējo reizi ir stāvoklī... Aktieru zālē skatītāji sēž ļoti tuvu, un tas ir liels pluss, jo var labāk vērot aktieru grimases. Tās bieži vien pateica daudz vairāk nekā vārdi. Lieliska saspēle arī ar direktoru Mārtiņu Brūveru un arī ar Uldi Anži.
Runājot par pārējiem aktieriem, joprojām lielu cieņu izjūtu pret Ģirtu Jakovļevu, smieklus un brīžiem kaitinošas sajūtas izraisīja Zane Jančevska fanātiķes tēlā. Labi ar lomu tika galā arī Juris Lisners, it īpaši saspēlē ar Madaru Bori. Viņu abu saspēle izrādes beigās bija burvīga - tik patiesa un aizkustinoša! Jaunā aktrise vispār manī radīja patiesu apbrīnu, spējot tik pārliecinoši nospēlēt aklu meiteni. Ja pārējie tēli kaut kādā ziņā lika pasmieties, tad Bjankas tēls tikai apbrīnu un līdzjūtību radīja.
Paldies par šo lielisko izrādi un burvīgo vakaru! Caur smiekliem par skaudro teātra aizkulišu realitāti - naudas nav, bet skatuves ripu gribas; uz izrādēm vairs nenāk pietiekami daudz skatītāju; ir jāpiesaista jauns režisors, kurš izdomās iestudēt tādu izrādi, uz kuru noteikti skatītāji nāks (pat, ja tad ir jāpiespiež vecākās paaudzes aktieri izģērbties); dienesta romāns ar sekām, neatbildēta mīlestība... Un tomēr vienmēr būs kāds fanātisks skatītājs, kam teātris ļoti daudz nozīmē.
Foto: Margarita Germane, teatris.lv
Komentāri
Ierakstīt komentāru