Beidzot man izdevās noskatīties arī izrādi "Stokholmas smukulis", ko teātra klubā "Austrumu Robeža" iestudējis Voldemārs Šoriņš. Izrāde savu pirmizrādi piedzīvoja jau 2015. gada oktobrī, bet tikai tagad man izdevās redzēt šo izrādi. Četri lieliski aktieri (Zane Burnicka, Madars Zvagulis, Kārlis Anitens un Aina Poiša) uzdāvināja skatītājiem ne tikai smieklus, bet arī lika aizdomāties par sirds un prāta domstarpībām, par skaudību, par sapņiem, kas paliek tikai sapņi... Protams, arī par skaistuma nozīmi, jo citādāk jau nebūtu šāds izrādes nosaukums. Lieliskie Ainas Poišas izvēlētie kostīmi bija perfekti piemēroti ikvienam no personāžiem, izceļot svarīgāko. Kārļa Anitena scenogrāfija radīja nepieciešamo atmosfēru, bet Roberta Muciņa horeogrāfija paspilgtināja dažas īpašas ainas. Un aktieru saspēle - bauda vērot notiekošo uz skatuves!
Izrādes zelta saspēle bija starp Zani Burnicku un Madaru Zvaguli. Abus esmu jau iepriekš redzējusi citās izrādēs, un bija interesanti salīdzināt, kā viņi mainās katrā lomā. Visbūtiskākais man vienmēr izrādēs ir tas, lai es kādam no personāžiem līdzdzīvotu, un šoreiz mana līdzi jušana lēkāja no viena uz otru, par ko esmu gandarīta, jo tad esmu guvusi no aktieriem to, ko gaidīju. Sākumā es, jūtot līdzi Džīnai (Z. Burnickai), gribēju izmest to aģentūras čali Hermani (M. Zvaguli) ārā no mājas, un brīžiem pat jutu, kā manas emocijas pieaug no tā, cik ļoti viņš mani kaitināja. Šīs emocijas izjutu arī tad, kad viņš nespēja īstajā brīdī "aizvērties". Tātad aktierim izdevies panākt to, kas vajadzīgs! Brīžos, kad Hermanis atvērās, atklājot savas sajūtas, stāstot par to, kā viņam neveicas un kā viņa sapņi nav piepildījušies, manas dusmas pārgāja un pieauga līdzi jušana viņam. Dažās vietās pietrūka aktieru spēcīgāka emociju izrādīšana, kas līdz galam nepārliecināja, bet uz to pievēru acis.
Arī šajā izrādē Zane Burnicka žilbināja ar lieliskām pārvērtībām. Priecājoties par to, cik viņa labi izskatās melnajā tērpā, pat piemirsās, kādā apģērbā viņa parādījās izrādes sākumā. Un tas ir labi, jo otrā daļa sniedza pārsteiguma momentus, atklājoties meliem. Vēl viens izcelšanas vērts pārsteigums noteikti ir Kārļa Anitena striptīzs. Nožilbināja sievietes pamatīgi ar savu trenēto augumu smukuļa lomā!
Patiesībā tāds arī bija Kārļa Anitena un Ainas Poišas galvenais uzdevums šajā izrādē - žilbināt skatītājus, jo teksta viņiem gandrīz nemaz nebija, un viss pirmais cēliens balstījās tikai uz Burnickas un Zvaguļa saspēli. Bet arī žilbināt ir jāprot, un gan Poišai, gan Anitenam izdevās notēlot divus "mīlas balodīšus". Un izrādes beigas jau atkal atklāja interesantus pārsteigumus par abiem tēliem.
Būtu gribējies vienu spilgtāku ainu ar Burnickas dejošanu, jo zinu, ka viņa spēj pamatīgi pārsteigt un "spridzināt" ar savu enerģiju. Toties izbaudīju to, kā mainījās viņas balss, kad Džīna vēlējās izraisīt Hermaņa jeb profesora Kristiansena interesi par viņu kā pētāmu objektu. Uzreiz viņas stāja, mīmika, balss - it viss mainījās, ar tādu seksualitātes piesitienu. Bet nekas nebija ne par daudz, ne par maz. Tieši šī aina man visspilgtāk palikusi atmiņā par viņas lomu. Vēroju un smaidīju. Nu, principā es visu laiku smaidu visās izrādēs, kad viņa ir uz skatuves, un šī izrāde nebija izņēmums. Un esmu sapratusi, ka visas depresijas un skumjās domas es varu "izārstēt" ar izrādēm, kurās spēlē tieši Zane.
Ja iepriekšējās "Austrumu Robežas" izrādēs es varēju kārtīgi izsmieties līdz vēderkrampjiem, tad šo izrādi es vairāk dēvētu par pozitīvu izklaidi ar sirsnīgām beigām. Tāda mīļa un jauka izrāde, kas ļaus pasmaidīt un beigās liks aizdomāties, vai tikai mēs paši arī neesam kādreiz skauduši cita laimi, veiksmi, sapņojuši un tā arī nepiepildījuši savus sapņus, izlikušies par citādākiem cilvēkiem, jutušies kādā brīdī kā neveiksminieki un sevi par zemu novērtējuši... Protams, izrādei bija jābūt laimīgām beigām, un, lai gan tās bija paredzamas, tomēr tās atstāja pozitīvu iespaidu.
Izrāde man patika, bet jāatzīstas, ka pietrūka vairāk humora dialogos un vēl kāds spilgtāks moments, kas paliktu ilgāk atmiņā, un lai tāds mirklis būtu katram no aktieriem, izceļot viņa spējas un talantu. Šajā izrādē tāds mirklis bija tikai Anitenam. Laikam vienkārši esmu jau izlutināta, jo, piemēram, izrādēs "Padomi precētiem pāriem" un "S(t)īvais randiņš" tādi spilgti brīži bija vairāki. Redzēs, ko man sniegs izrāde "Dienesta romāns" ar šiem pašiem aktieriem, ko arī vēlos drīzumā noskatīties.
Foto no "Austrumu Robežas" Facebook lapas
Komentāri
Ierakstīt komentāru