Šomēnes tieku lutināta ar iespēju doties uz teātra kluba "Austrumu Robeža" izrādēm, un vakar redzēju vēl vienu lielisku izrādi Kārļa Anitena režijā - "Dienesta romāns". Šī padomju komēdija par iemīlēšanos mani tā sajūsmināja, ka smaidīju no izrādes sākuma līdz pat beigām, un es atzīstos - savā ziņā iemīlējos ikvienā no izrādes varoņiem. Ar patiesu baudu un apbrīnu vēroju katru no šiem lieliskajiem aktieriem viņu atveidotajos tēlos - Vitu Vārpiņu, Zani Burnicku, Kārli Anitenu, Madaru Zvaguli, Annu Šteinu un Ainu Poišu. Bieži negadās redzēt izrādes, kurās ir tik ļoti jūtams komandas darbs un aktieru saliedētība, bet šī izrāde noteikti tāda ir. Kā gan citādāk viņi visi varētu mirdzēt un būt īpaši vienā izrādē?! Tas noteikti ir režisora nopelns. Un droši varu teikt, ka šī tagad ir mana favorītizrāde no visām redzētajām šajā teātrī, un labprāt uz šo ietu vēlreiz.
Absolūtā sajūsmā biju par Zani Burnicku sekretāres Veročkas lomā. Un ne jau tikai tāpēc, ka viņa vienmēr ir lieliska jebkurā lomā. Šī loma pārspēj visas citas, kurās esmu viņu redzējusi!!! Pats tēls kā tāds mani apbūra un visvairāk lika smieties līdz pat prieka asarām acīs. Citāti bira kā pērles, un tā vien gribējās izvilkt blociņu no somas un pierakstīt. Nesaprotu, kā Zane to panāk, bet pavēroju, ka arī pie blakus galdiņiem bija tāpat, kā ar mani - tiklīdz viņa ienāca zālē jeb savā kabinetā, tā uzreiz gan es, gan apkārtējie sāka smaidīt. Un viņa pat vēl nebija neko pateikusi! Skatījos uz Zani un sajūsminājos gan par mīmiku un žestiem, gan par viņas gaitu.
Perfekti nospēlēta loma! Īsta modes prīma un ārkārtīgi forša sekretāre! Un es ticu, ka viņa ne tikai izskolotu Veceni jeb direktori modes jautājumos, bet arī zaķim iemācītu pīpēt, ja vajadzētu (šo sapratīsiet, kad noskatīsieties izrādi). Uzslava arī izrādes stilistēm - Kristīnei Ķikutei Krievkalnei un Ainai Poišai. Ikvienam no tēliem atbilstošs kostīms, bet visvairāk sajūsminājos tieši par Veročkas tērpiem. Tie lika viņai vēl vairāk mirdzēt un žilbināt.
Vēl viena pērļu bārstītāja jeb spilgta citātu teicēja bija vietējās komitejas aktīviste Šura, kuras lomā iejutās Anna Šteina. Skaļi aplausi no manis viņai par to, kā viņa nospēlēja šo lomu! Esmu sajūsmā un patīkami pārsteigta! Kaut ko tādu negaidīju. Arī viņa skatītājos izraisīja smaidu un ķiķināšanu jau tajā mirklī, kad viņa ienāca zālē un nebija pat neko vēl pateikusi. Skatītāji tik un tā jau nojauta, ka tūlīt viņa vāks naudu un liks parakstīties, un noteikti kādam no skatītājiem atgādinās par to, ka viņš vai viņa nav samaksājis biedra naudu. Vispār tieši tas, ka mēs, skatītāji, bijām tik ļoti iesaistīti izrādē, tik ļoti piederīgi šai firmai un tās darbiniekiem, vēl vairāk mani sajūsmināja. Brīnišķīga režisora iecere! Jau iepriekš šajā teātrī skatītāji kādā izrādē ir tikti iesaistīti, un pati to esmu izjutusi, bet šoreiz bija vēl īpašāk, jo liela daļa no izrādes darbības notika tieši zālē. Arī Veročkas kabinets bija ierīkots zālē pie ieejas.
Protams, izrādē netrūka arī romantisku mirkļu, mīlestības, iemīlēšanās, smeldzes, nostaļģijas... Priecājos par Madara Zvaguļa un Vitas Vārpiņas saspēli. Un direktores pārvērtības izrādes beigu daļā bija super! Lieliska Veročkas skola modes lietās! Pārvērtības, kas lika uz brīdi zaudēt valodu un palikt ar muti vaļā ne tikai ekonomistam Novoseļcevam, bet arī skatītājiem.
Arī Ainas Poišas un Kārļa Anitena saspēli bija prieks vērot un izraisīja vairākkārt smaidu un siltas sajūtas sirdī. Un abi šie tēli tik lieliski pretstati - Anitena atveidotais Samohvalovs tāds mierīgs, nosvērts, stilīgs un turīgs, bet viņa studiju biedrene Rožova, kuras lomā iejutās Poiša, valdzināja ar savu vieglumu, rotaļīgumu, dzīvesprieku, romantiku un nostaļģiju par vecajām atmiņām un jūtām, kas pēc daudziem gadiem atkal atmodinātas.
Es jau agrāk biju dzirdējusi labas atsauksmes par šo izrādi, bet pat nevarēju iedomāties, ka esmu palaidusi garām iespēju redzēt tik foršu izrādi. Cik labi, ka beidzot redzēju, un atkal varēju uzņemt caur šī teātra izrādēm man tik ļoti šobrīd nepieciešamo emociju devu! Tiem, kas ir redzējuši filmu, varbūt būtu vēl interesantāk vērot, jo varētu salīdzināt. Katrā ziņā Veročkas un Šuras dēļ pavisam noteikti ir jāredz šo izrādi! Viņas ir nepārspējamas!
Foto: Oskars Kupics, no "Austrumu Robežas" Facebook lapas
Komentāri
Ierakstīt komentāru