Doriana Greja portrets

Jau sen vēlējos aiziet uz Lauras Grozas-Ķiberes režijā tapušo Dailes teātra izrādi "Doriana Greja portrets", bet tā arī agrāk nesanāca. Beidzot man bija tāda iespēja, un esmu priecīga, ka redzēju šo izrādi. Lieliski aktierdarbi, spēcīga un skaista mūzika, eleganti un arī interesanti kostīmi, laba režija, saistoša scenogrāfija un perfekti piemērota horeogrāfija - viss saslēdzās. Un vēl sižets, kas liek pēc tam aizdomāties...

Jau atkal vispirms es guvu vizuālo baudu, sajūsminoties par Mārtiņa Vilkārša radīto scenogrāfiju. Īpaši interesanti šķita izdomāts ar to spoguli un spēles laukuma maiņu, kad dejoja Sibilla (Elza Leimane) un Dorians (Dainis Grūbe) viņu vēroja. Pievēru acis uz Elzas Leimanes aktierspēli, un līdz iekšējam lidojumam izbaudīju viņas deju. Skudriņas pār visu manu ķermeni jau no pirmā mirkļa. Man ļoti, ļoti patika! 

Skaisti un atbilstoši arī Kristīnes Pasternakas radītie tērpi. It īpaši man patika Lilitas Ozoliņas tērps un tas, kā viņa tajā izskatījās. Vispār šī Hercogienes loma viņai bija citādāka, un man prieks, ka jau atkal varēju baudīt viņas talantu. Sasaistot ar sižetu un vērojot izrādē notiekošo, aizdomājos arī par to, ka Lilita Ozoliņa savā vecumā izskatās daudz skaistāka par vairākām jaunajām aktrisēm (ne tikai šajā izrādē), un arī tādēļ es šo aktrisi cienu un apbrīnoju, kā viņa prot skaisti novecot.

Arī šajā izrādē Dainis Grūbe mani apbūra ar savu talantu, balsi, ķermeņa kustībām, ar 100% atdevi lomai un skatuvei. Baudīju gan viņa skatītāju diriģēšanu, gan arī saspēli ar citiem aktieriem, īpaši ar Juri Žagaru un Intaru Rešetinu. Perfekta trijotne! Rešetins mani patīkami pārsteidza šajā lomā, un vēl viens patīkams pārsteigums bija Anete Krasovska Hercogienes meitas lomā. Un man patika arī Lauris Dzelzītis Džeimsa lomā - spēcīgs brālis, kurš ir gatavs aizstāvēt savu māsu. 

Manuprāt, režisorei atkal ir izdevies radīt labu izrādi, kas neatstāj vienaldzīgu un liek aizdomāties. Cīņa starp labo un ļauno... Prieks un ciešanas, mūžīgais skaistums un novecošana, vara un nauda.. Vai vienmēr ir tiešām jādabū to, ko tik ļoti vēlamies? Ko esam gatavi par to dot? Vai tas ir tā vērts? Šie daži svarīgākie jautājumi droši vien izskanēja prātā pēc izrādes ne tikai man, bet vēl daudziem skatītājiem. 

Foto: Mārtiņš Vilkārsis, dailesteatris.lv

Komentāri