Šis rudens man ir diezgan aktīvs teātra ziņā, un priecājos, ka lietainajos un drēgnajos vakaros esmu paspējusi noskatīties jau vairākas lieliskas izrādes. Dailes teātris joprojām ir mans mīļākais teātris, un pēdējā laikā esmu iemīļojusi skatīties izrādes Mazajā zālē vai Kamerzālē. Pirms dažām dienām redzēju vēl vienu spēcīgu izrādi Kamerzālē - "Brutāls un dēls" Dmitrija Petrenko režijā. Patīkams humors savīts kopā ar problēmām, jautājumiem un sajūtām, par kurām aizdomāties vēl vairākas dienas pēc izrādes noskatīšanās... Režisors līdz šim man nav licis vilties viņa iestudētajās izrādēs, ko esmu redzējusi ("Visas viņas grāmatas", "Iespējamā tikšanās", bērnu izrāde "Toma Sojera piedzīvojumi"), un arī šī izrāde ir tāda, kas nelaiž vaļā. Viņam savās izrādēs izdodas ne tikai izveidot lielisku un baudāmu saspēli starp aktieriem, bet arī radīt pārdomas par dziļākiem jautājumiem, satricināt kaut ko iekšā, iztēloties sevi notiekošajās situācijās... Un vēlos uzsvērt, ka šī izrāde ir noteikti jāredz jauniešiem un viņu vecākiem!
Viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ vēlējos redzēt šo izrādi, bija sociālajos tīklos lasītās un dzirdētās atsauksmes no draugiem un paziņām, cik Niklāvs Kurpnieks šajā lomā ir pārsteidzoši labs. Tas manī radīja intrigu pašai redzēt un novērtēt. Arī "Spēlmaņu naktij" viņš ir nominēts, un teikšu - pelnīti. Ļoti talantīgs aktieris! Viņa aktierspēle mani patiesi aizrāva, ievilka viņa tēla Liama pasaulē un sajūtās, sāpēs un ilgās, vientulībā, dzīves pārmaiņās...
Lai gan visi četri aktieri ir talantīgi un spēcīgi savās lomās, tieši Liamam es visvairāk dzīvoju līdzi. Varbūt tādēļ, ka arī man ir bieži vien gribējies ceļot laikā, nepieņemt to, kas notiek un kā dzīve mainījusies, dzīvot savā iztēles pasaulē, savās sajūtās bijusi vientuļa un nesaprasta... Liama dzīve apgriežas ar kājām gaisā, pēc mātes nāves uzmeklējot tēvu un dzīvojot viņa mājās... Ainā, kad Liams Dženai stāstīja, ka viņa mamma noteikti drīz ienāks pa durvīm un aizvedīs viņu prom, man sažņaudzās sirds. Tikai patiesa aktierspēle rada tik spēcīgas sajūtas manī!
Prieks redzēt arī Lauri Subatnieku citādākā tēlā. Tēva Rika lomā viņš ir izcils! Brutāls mačo tipa vīrietis, kurš lamājas, ar baudu atkorķē alus pudeli, skaidrā nav bijis kopš pusaudžu gadiem, diezgan zemiski izturas pret savu sievieti Sjūzu, dod brutālus padomus savam dēlam, reizēm nesavaldās un iekausta, tomēr mīl viņu, kā māk. Tieši Kamerzāles izrādēs vislabāk var novērtēt Subatnieka talantu, un man viņš ar katru redzēto izrādi iepatīkas arvien vairāk un vairāk.
Arī Vita Vārpiņa un Dārta Daneviča sieviešu lomās bija labas un atmiņā paliekošas. Vārpiņa ar vienkāršību un vēlmi palīdzēt, bet Daneviča - savaldzinātāja, uzmanības kāra, arī taisnības aizstāve, beigās vēl atriebīga un neizprotama... Man patika redzēt aktrisi šajā lomā. Kaut kā ļoti spēcīgi iespiedās manā atmiņā, it īpaši saspēlēs ar Kurpnieku. Nav bieži gadījies viņu redzēt tādās tiešām labās lomās.
Paldies visai komandai par vēl vienu labu Dailes teātra izrādi, kurā tiek risināti mūsdienās svarīgi jautājumi, parādītas spraigas attiecības starp tēvu un dēlu, starp brutalitāti un vājumu! Ceru redzēt drīzumā vēl kādā labā lomā Niklāvu Kurpnieku, jo šajā viņš mani patīkami pārsteidza. Un skatītājiem iesaku izmantot iespēju - vidusskolēniem un studentiem ir 50% atlaide uz šo izrādi! Vecāki, aizejiet kopā ar saviem jauniešiem! Būs vērtīgi pavadīts vakars!
Foto: Daina Geidmane, dailesteatris.lv
Komentāri
Ierakstīt komentāru