29. maijā pirmizrādi piedzīvoja Kristīnes Loginas bakalaura darbs LKA teātra režijas programmā, un arī es nolēmu pirms dažām dienām noskatīties šo izrādi - Dž. Osborna "Atskaties naidā". Reti eju uz studentu izrādēm, bet šo izvēlējos noskatīties gan Martas Grigales dēļ, gan arī tādēļ, ka Smiļģa muzejs atrodas tuvu mājām, un lietainam vakaram šī bija lieliski piemērota izrāde.
Manuprāt, sanākusi ļoti laba bakalaura izrāde. Prieks par katru no aktieriem, kas tik perfekti iejūtas savos tēlos. Jau iepriekš Marta Grigale mani apbūra ar savu dabiskumu, kad viņu pirmo reizi redzēju izrādē "Naktssargs un veļas mazgātāja" teātrī "Skatuve", un arī šoreiz viņa bija tik patiesa un īsta. Katra asara, katrs sejas vaibsts un skatiens tik dziļi personisks! Viegli spēju noticēt un sajust līdzpārdzīvojumu, it īpaši izrādes otrajā cēlienā... Ļoti priecājos viņu redzēt atkal kādā lomā. Pirmo reizi lomās redzēju abus puišus (Reini Boteru un Klāvu Melli), tomēr arī viņi tika veiksmīgi galā ar uzdevumu. Lai gan pats Džimija tēls kā vīrietis mani ļoti kaitināja, bet Reinis lomā bija pārsteidzoši labs, un bija interesanti vērot viņa un Martas (Džimija sievas Elisonas) saspēli. Cik ilgi sieva var paciest sava vīra emocionālo terorizēšanu? Vai tā tiešām ir mīlestība? Lai viņu kopdzīvē būtu kāds priecīgāks brīdis, viņi ir izdomājuši spēli par vāverīti un lāčuku... Un Klāvam ļoti piestāvēja drauga Klifa loma - tāds mīļš, mierīgs un gādīgs. Kluss kā pelīte.
Dzīve šaurajā dzīvoklī sarežģās vēl vairāk, kad trijotnei pievienojas Elisonas draudzene Helēna, kuras lomā iejūtas Ance Strazda. Un viņa tik lieliski un pārliecinoši tiek ar šo lomu galā! Arī viņu jau iepriekš biju redzējusi, savaldzinot mani ar savu aktierspēli, iejūtoties Kitijas lomā izrādē "Dāmas". Helēnas tēls ir pilnīgi citādāks, bet Ance arī šoreiz iekaroja manas simpātijas. Un arī saspēle ar Reini bija laba un aizraujoša.
Izrāde "Atskaties naidā" ir viena no tādām, kas izdevusies aktieru un režijas dēļ, jo viss labi saslēdzas kopā. Ir gadījies redzēt studentu izrādes, kurās kaut kas līdz galam nav, kaut kā pietrūkst vai kaut kas galīgi neuzrunā, un, izejot ārā no zāles, pēc dažām minūtēm jau ir palicis tukšums. Šis nav tas gadījums. Te ir viss - stāsts, emocijas, noklusētais, mīlestība un sāpes... Un aktieri to lieliski spēj aiznest līdz skatītājiem. Protams, ar režisores palīdzību.
Foto: Līga Zepa un Adelīna Darviņa
Komentāri
Ierakstīt komentāru