Marlēna Dītriha. Man šķiet, ka šis vārds jau izsaka visu. Pirms vairākiem gadiem es iepazinos ar viņu pirmo reizi, skatoties melnbaltās filmas un gaidot Dailes teātra mūziklu "Marlēna" ar brīnišķīgo Rēziju Kalniņu galvenajā lomā. Un nu man atkal bija iespēja satikties ar šo lielisko Dīvu, tikai šoreiz Nacionālā teātra Aktieru zālē izrādē "MarLenī", kur Marlēnas lomā vecumdienās iejutās Lolita Cauka. Stāsts par Marlēnas un slavenās vācu kinorežisores Lenijas Rīfenštāles (Lāsma Kugrēna) tikšanos un filmas uzņemšanu mani pilnībā aizrāva, un jau vairākas dienas vēl domāju par šo izrādi. Apbrīnojamas aktrises, un lieliska saspēle! Ak, kāpēc gan es jau senāk neaizgāju uz šo izrādi?!
Arī šīs izrādes sākumā Marlēna guļ, ietinusies savos palagos ar viskija glāzi rokās, savā Parīzes dzīvoklī, paslēpusies no sabiedrības, kad pie viņas ierodas Lenija, kas ierāpjas pa balkonu un paziņo, ka vēlas uzņemt savu pēdējo filmu, un viņai ir vajadzīga Marlēnas palīdzība. Filmai budžetu viņa dabūs tikai tad, ja filmēs tieši Marlēnu. Caur dažādiem dialogiem, atmiņām par karu, sarunām par vīriešiem un vārdu uzbrukumiem, Marlēna sāk pozēt Lenijas kamerai, tiek dabūta ārā no gultas, un pat pārtop par īstu Dīvu.
Jau tad, kad skatītāju acu priekšā aiz aizslietņa, gaismu apspīdētas, notika Marlēnas pārvērtības "sejas uzlikšanai", es nojautu, ka būs gaidāms patīkams pārsteigums, bet brīdī, kad viņa parādījās, ģērbusies melnajā frakā kā īsta Dīva, mana elpa aizrāvās skaistumā. Viņa bija tik ĪSTA! Tā bija īsta Marlēna! Gribēju klusībā pie sevis iesaukties: "Laiks, lūdzu, apstājies!" Un, redzot dekorācijās izmantotās īstās Marlēnas Dītrihas melnbaltās fotogrāfijas, vizuālā līdzība ar aktrisi bija nenoliedzama.
Savukārt Lāsmai Kugrēnai bija jānotur skatītāju uzmanība vien ar savu enerģiju, kas nebūt nav vieglāk. Es iepriekš nemaz nezināju, kāda izskatījās Lenija, tikai nupat aplūkoju dažas bildes internetā, bet tas man nemaz nebija tik būtiski. Par šo vācu kinorežisori, protams, biju jau dzirdējusi un mazliet iepazinusi viņu Dailes teātra mūziklā, bet šajā izrādē viņai bija vairāk ļauts dzīvot, atklājot savu raksturu, sapņus un sāpes, caur izkliegtiem vārdiem vai skatienu. Un aktrise lieliski tika galā ar šo lomu.
Nespēju beigt jūsmot par šo izrādi, kuras režisors ir Jānis Mūrnieks. Varbūt citādāk būtu, ja mani tik ļoti nevaldzinātu Marlēna Dītriha kā personība, bet šajā izrādē varēju patiesi apbrīnot Lolitas Caukas izcilo aktierspēli, vizuālo un balss līdzību, vēlreiz iepazīt Marlēnas aso un dīvas cienīgo raksturu, kā arī to, cik ļoti viņai patīk būt kameras priekšā, bet Lenijai - to visu vērot caur kameras aci. Izrāde, kuru noteikti ir vērts redzēt tiem, kas zina šo abu personību stāstus un to, ka šī filma tā arī netika uzņemta!
Foto: Kristaps Kalns
Komentāri
Ierakstīt komentāru