Par dzīvi un fantāzijām

Sen nebiju bijusi uz Jauno Rīgas Teātri, un starp visām izrādēm, kas bija tuvākajā laikā pieejamas, izvēlējos kopā ar draugiem noskatīties jau daudzu skatītāju atzinīgi novērtēto izrādi "Farjatjeva fantāzijas" Gata Šmita režijā. Jāatzīst, ka šīs izvēles galvenais mērķis bija aiziet novērtēt, kā tad Dailes teātra un Nacionālā teātra aktieri saspēlējas ar JRT aktieriem vienā izrādē uz Lielās zāles skatuves. Esmu sajūsmā! Priecājos, ka beidzot redzēju šo izrādi. 

Tiem, kam patīk vienkāršas izrādes par dzīvi un padomju laikiem, šī būs īstā. Izrādei nav spraiga sižeta, milzīgas dekorācijas vai kādi horeogrāfijas elementi. Tā ir veidota vienkāršā scenogrāfijā, neizmantojot nekādas pārbūves, vienlaicīgi uz skatuves esot diviem dažādiem dzīvokļiem. Interesanti izmantots istabas logs, kurš brīžiem ļauj ielūkoties Pāvela Farjatjeva pasaulē, un īpaši man patika spīdīgās zvaigznes pie skatuves grieztiem. Izrādes temps ir lēns, bet patīkams. Tas ievelk sevī un aizrauj. Pirmā daļa paskrēja nemanot. 

Ļoti patika Lidijas Pupures atveidotā Tante. Lai gan tikpat enerģisku es jau viņu esmu vērojusi daudzās Dailes teātra izrādēs, piemēram, "Finita la comedia!", tomēr arī šajā ar baudu un apbrīnu vēroju viņas darbošanos. Artūrs Skrastiņš kā vienmēr bija lielisks, bet mazliet kaut kā tajā tēlā un kustībās saredzēju viņu pašu. Patika man arī abas JRT aktrises Baiba Broka un Iveta Pole. Var redzēt, ka viņas jau iepriekš ir saspēlējušās, un māsu ainas ir patīkami vērot.

Ārkārtīgi tracinošas un uz nerviem krītošas Mammas tēlā, kura zina, kā meitām būtu vislabāk jādzīvo, pārliecinoši iejūtas Nacionālā teātra aktrise Lāsma Kugrēna. Skatījos un domāju, cik labi, ka manējā mamma nav šāda! Viņas aktierspēle panāca to, ko vajadzēja - lai skatītāji gan smietos par Mammas rīcību, gan arī, ilgāk vairs nespējot izturēt, gribētu iesaukties: "Stop! Izbeidz! Nejaucies tur, kur nevajag!" Aktrise šajā izrādē ir īsts spožums! Bravo!

Ir izrādes, kurās nav jāmēģina rast izskaidrojumu, kāpēc notiek tā, kā notiek, bet jābauda aktierspēle, un šī ir tāda izrāde. Tāpat nav saprotams, kas notiek Farjatjeva galvā. Katram mums ir kādas savas fantāzijas, un dažreiz tās ir citiem nesaprotamas. Lai gan izrāde ir par padomju laikiem, tomēr tajā var daudz ko saskatīt no mūsdienām. Un man ļoti patīk režisora ideja apvienot vienā izrādē dažādu teātru aktierus. Lieliska komanda! Patīkami pavadīts vakars ar pozitīvām sajūtām.