Jaunais gads Maskavā

Cik labi, ka ir sociālie tīkli un Vakara kase, kad, pateicoties reklāmai, var nopirkt lētāk biļetes uz ļoti foršu komēdiju, par kuru vien biju dzirdējusi, bet līdz šim tā arī nebiju redzējusi! Pirms diviem gadiem pirmizrādi Dailes teātra Mazajā zālē piedzīvoja melodramatiska komēdija "Divi kapteiņi", kura joprojām ir repertuārā, bet diemžēl arvien retāk. Mīļie lasītāji un draugi, ejiet uz Mazās zāles izrādēm! Tās ir tik aizraujošas un kvalitatīvas!  

Stāsts par neveiksmīgu zagli Koļu (Lauris Subatnieks), kurš Vecgada vakarā ierodas ar vilcienu Maskavā, gribēdams fiksi apzagt kādu tukšu dzīvokli, un tad ar nākošo vilcienu doties tālāk. Protams, nekas nenotiek tā, kā ir plānots - dzīvoklis nav tukšs, un viņam neizdodas fiksi aizmukt. Un tieši tas ir pats foršākais - visu izrādi notiek tik daudz smieklīgu kuriozu, un no aktieriem ir jūtama pilnīga atdeve, kas aizrauj skatītājus un ļauj līdzdzīvot gan Koļam, gan citiem tēliem. 

Man tik ļoti patika lieliskais trijnieks - Lauris Subatnieks, Lauris Dzelzītis un Dārta Daneviča! Viņu saspēle mani gan apbūra, gan izraisīja smieklus. Subatnieks ļoti labi izdzīvoja šo tēlu, un es pieķēru sevi pie domām, ka savā ziņā es gribētu, lai šim zaglim izdotos tikt pie tā seifa un aizmukt sveikam un veselam... Dzelzītis, man šķiet, vispār neprasa komentārus. Viņš vienkārši ir lielisks! Milicijas leitnanta tēls viņam ir kā radīts. Un Daneviča manī radīja apbrīnu ar savu ātro runāšanu, ne reizi nepārsakoties. Lai gan viņas Ņina ir dīvaina, tomēr arī jūtīga meitene. Šo trīs aktieru dēļ vien ir vērts redzēt izrādi! Un nevaru nepieminēt arī prieku redzēt uz skatuves atkal Initu Sondori (agrāk Dzelmi). Viņas atveidotā Žeņa ar akordionu izraisa patiesu smaidu. Man šķiet, es vispār visu izrādes laiku smaidīju un brīžiem pat skaļi smējos. Šī izrāde mazliet atgādina tās krievu filmas par Jauno gadu, ko bērnībā skatījos kopā ar vecākiem, piemēram, "Likteņa ironija jeb vieglu garu". 

Smaidīju arī par Ģirta Ķestera atveidoto neveiksmīgo pašnāvnieku, kurš pats sev sūtīja pastkartes, un arī par Intara Rešetina atveidoto Romu, kurš kāvās nevis ar dūrēm, bet sitot ar galvu.  Ak, jā, un noteikti man ir jāpiemin tas, ka izrādē ir forša mūzika, ko izpilda arī paši aktieri! Lieliska Genādija Ostrovska režija, interesanta Kristiana Brektes scenogrāfija, izcils aktieru ansamblis, kas apbrīnojami sastrādājas, un ļoti forša komēdija, kas ļauj atslēgties no ikdienas un labi pavadīt vakaru. Un tie, kam patīk aizdomāties par visu neveiksmīgo šajā izrādē, var rakt arī dziļāk šo tēmu. Es šoreiz ņēmu to visu tā viegli un ar humoru. 




Foto: Kaspars Kviesis, www.dailesteatris.lv

Komentāri