Komponistu ikdiena un bohēma muzikālā izrādē

Pirms pāris dienām es pirmo reizi viesojos mūzikas un teātra restorānā "Happy Days & Nights", vērojot izrādi "Dzīve virs jumtiem", un esmu pilnīgā sajūsmā gan par izrādi, gan par vietu, kur tā notika. Par Ievas Pļavnieces jaunajām "mājām" jau sen biju dzirdējusi, bet tā arī līdz šim nebija sanācis tur paviesoties. Restorānā ir ne tikai brīnišķīga atmosfēra tropiskā stilā ar krāšņu bāra leti, interesantu telpas iekārtojumu, pieņemamas cenas un laipna apkalpošana, bet arī plaša kultūras pasākumu programma. Es neticu mīlestībai no pirmā acu skatiena, bet šis laikam ir tas gadījums, kad var būt izņēmums. Man tur ļoti patika! Un priecājos, ka arī notrāpīju uz lielisku izrādi, kas vakaru padarīja vēl aizraujošāku un patīkamāku.

4. februārī mūzikas un teātra restorānā "Happy Days & Nights" savu pirmizrādi piedzīvoja muzikāla izrāde "Dzīve virs jumtiem", kas Raimondas Vazdikas režijā ir turpinājums reiz jau tapušai izrādei "Dzejnieki. Nakts. Bohēma" ar tieši šo pašu sastāvu - Raimonda Vazdika, Ieva Pļavniece, Ilze Grunte un Arnolds Kārklis. Tā kā to izrādi es jau biju redzējusi, tad nojautu, uz ko eju, tikai šoreiz visi stāsti bija nevis par dzejniekiem, bet gan par un ap mūsu lieliskajiem Latvijas komponistiem. Kurš gan nav aizdomājies par to, kā paiet viņu diena, kā viņiem top dziesmas un vai ir kas smieklīgs gadījies uz skatuves? Šajā izrādē tas viss ir! Tik daudz zināmu dziesmu, patiesi aizraujoši stāsti par komponistu radošo darbību, par to, kur viņus var sastapt ikdienā un kur - bohēmas laikā (lai gan daži tomēr tagad jau iet bufetei ar līkumu, bet citi tur tikpat kā jau dzīvo).

Izrādē skanēja Valta Pūces, Imanta Kalniņa, Raimonda Paula, Mārtiņa Brauna, Ulda Marhileviča un citu komponistu dziesmas, kas to patiešām padarīja krāšņu, jo gandrīz visas dziesmas bija zināmas un līdzi dziedamas. Dziesmu skanējumu īpašāku padarīja aktrišu izmantotie dažādie mūzikas instrumenti. Zināmās komponistu dziesmas papildināja arī dažas Raimondas Vazdikas un Ilzes Gruntes dziesmas, bet starp tām visām bija arī iepīts kāds interesants stāsts, piemēram, par to, kā Imants Kalniņš neuzrakstīja filmai "Vella kalpi" mūziku, tomēr, pateicoties tam, ka Raimonds Pauls šo filmu izglāba, mēs tagad zinām dziesmu par trīs vīriem, kas cēlās kaujai un droši cīnījās.

Interesantākais ir tas, ka aktrises Ieva Pļavniece un Raimonda Vazdika iejutās pašas savos tēlos un dalījās arī ar dažādiem stāstiem no savas pieredzes, kā arī reiz pa reizei viena otru mīļi "pavilka uz zoba", piemēram, par teicienu "runāšana sudrabs, klusēšana - zelts", netieši norādot uz apģērbu, vai arī par to, kāpēc patiesībā Ieva aizgāja no Dailes teātra. Veiksmīgi un smieklīgi tika iesaistītas arī dažādas etīdes, kurās, piemēram, Raimonda gāja uz mūzikas veikalu iegādāties mikrofonus, un tad nu kā tas stāsts turpinājās... Pat ar Biodermas produkta reklamēšanu, kuru lietojot arī Olga Rajecka, un tātad tas ir ļoti labs! (Tāds tas patiešām ir, nevaru nepiekrist!)

Man pat šķita ļoti forši tas, kā tika iesaistīti tie produkti šajā izrādē, un skatītājiem izraisīja patiesus smieklus Raimondas čukstēšana: "Izrādē iekļauta produktu reklāma!" Jo īpaši smējāmies brīdī, kad oficiante atnesa šampanieša pudeli, uz kuras etiķetes vietā bija uzlīmēta oranža lapiņa ar uzrakstu: "Vieta jūsu reklāmai". Super izdomāts! Lai otro cēlienu padarītu aktīvāku, Ieva izdomāja uzspēlēt spēli "Man cepure trīs stūriem", kas jau atkal bija forši izdomāts. Laikam gan jāsaka, labi, ka Raimonda drīz vien viņu pārtrauca, jo citādāk vakars ievilktos līdz rītam. Tomēr ar to jau aktivitātes un jautrība nebeidzās. Pēc brīža tika iesaistīti arī skatītāji ar kājās celšanos, aktīvu plaudēšanu un mēģinājumu visus iekustināt uz "Pastum, pastum, pietupies!"

Nevaru neuzslavēt abu aktrišu šarmu, lieliskos tērpus, brīnišķīgo humorizjūtu, improvizāciju un, protams, balsis! Ak, tās balsis! Grūti izcelt kādu dziesmu tā īpaši, jo katrai ir kaut kas savs, bet pieminēšanas vērta noteikti ir Mārtiņa Brauna dziesma "Re-re mi-mi fa", kuru dziedot, Raimonda Vazdika tik fantastiski mainīja savas balss skanējumu. Un Ievai Pļavniecei ir tik ārkārtīgi skaista un brīnišķīga balss! Jau agrāk to esmu apbrīnojusi Dailes teātra izrādēs un koncertos, bet šoreiz to īpaši varēju klausīties un baudīt. Viņas vizuālais tēls arī ir ļoti mainījies, un patiesi varēju redzēt, ka viņa ir par visiem 100% uz skatuves un izbauda to, ko viņa dara. Raimonda Paula "Kā caur pelniem" un "Tumši zilā", Ulda Marhileviča "Naktsvārdi" - šīs ir tikai dažas no dziesmām, kurās man ļoti, ļoti patika, kā skan Ievas balss.

Lai gan "Tumši zilā" bija paredzēta kā pēdējā dziesma, ar ko noslēgt izrādi, tomēr nobeigumā bija īpašs saldais ēdiens - līdzi dziedāmo dziesmu popūrijs. Kā teica Ieva - tās ir dziesmas, no kurām vismaz kādu rindiņu ir jāzin katram latvietim! Sākot ar "Vecais zābaciņš", "Zemenes" un "Puķu nakts", līdz pat "Omnibuss", "Nāk nakts" un citām dziesmām. Tieši tas, kas vajadzīgs lieliskam vakaram pēc smagas darba dienas - viegla izrāde ar visiem labi zināmām dziesmām, interesantiem stāstiem, skaistu mūziku un daudz humora! Izmantošu arī Ievas nobeiguma tekstu: "Ja jums patika šī izrāde, tad pastāstiet par to saviem draugiem, lai viņi arī zina, uz ko atnākt! Bet, ja jums nepatika, tad pastāstiet par to saviem ienaidniekiem, lai tad vismaz viņi atnāk un paskatās!" Es teikšu visiem jums, bloga lasītāji, kā labiem draugiem - Aizejiet! Ir tā vērts! Pat, ja neesat redzējuši pirmo izrādi par dzejniekiem, jo tās nav ļoti saistītas. Varēsiet gan izsmieties, gan izdziedāties!



Arī šeit varat noskatīties videoieskatu izrādē: epadomi.lv

Komentāri