Prieks bija gaidīt rudeni, zinot, ka
izrāžu apvienība "Panna" atkal "cep" īpašu pārsteigumu saviem skatītājiem, un es patiešām ar nepacietību gaidīju, kas tad viņiem šoreiz būs sanācis. 16. oktobrī savu pirmizrādi piedzīvoja muzikāla komēdija
"Kukulis" Jura Rijnieka režijā, un varu droši apgalvot, ka bija vērts gaidīt. Jau atkal esmu sajūsmā, un ar katru reizi iemīļoju viņus arvien vairāk un vairāk. Brīnišķīgajai aktieru četrotnei -
Ģirtam Ķesterim, Maijai Doveikai, Aldim Siliņam un Zanei Daudziņai - šoreiz ir pievienojies vēl kāds jau labi zināms aktieris. Kukuļņēmēja lomā iejūtas
Juris Lisners, kurš seriālā "UgunsGrēks" labāk zināms kā Leona brālēns jeb izmeklētājs Putniņš. Un, tāpat kā jau lieliskajai izrādei "Gribu bērnu!", arī šai komēdijai scenārija autores ir Gunta Kalniņa un Inta Bernova, kas ir arī seriāla scenāristes un vislabāk zina, kāda loma katram no aktieriem būtu vispiemērotākā.
Lai gan arī šajā stāstā
Ģirta Ķestera atveidotais tēls ir dakteris, Maijas Doveikas Laumiņa ir tikpat jauka un romantiska kā Elizabete,
Alda Siliņa tēls darbojas biznesā un
Jura Lisnera kukuļņēmējs brīžiem ir ar tikpat ieturētu un nopietnu sejas izteiksmi kā Putniņš, tomēr tās ir tikai dažas iezīmes, kuras varēsiet saskatīt līdzīgas ar seriāla
"UgunsGrēks" varoņiem, ja neesat šos aktierus redzējuši citās izrādēs.
Pilnīgi noteikti jaunā tēlā pamanīsiet
Zani Daudziņu, kas atveido žurnālisti, kura par katru cenu vēlas atmaskot kukuļdošanu un pieķert vainīgos noziegumā. Viņas Renāte tik ļoti piešķir dzīvīgumu šai izrādei, ka prieks sekot līdzi notiekošajam. Viņai vienmēr vajag visu zināt un visur būt klāt. Un kādus tik paņēmienus viņa neizmanto sava mērķa sasniegšanai! Sākumā man viņas tēls pat mazliet "krita uz nerviem", un tad es pieķēru sevi, ka esmu kukuļotāju pusē, bet jau otrajā cēlienā viss mainījās, domājot par romantisko stāstu un laimīgām beigām. Daudziņas aktierspēle ir tik aizraujoša, ka es pilnīgi līdzdzīvoju un cerēju, ka arī viņas stāsts būs ar laimīgām beigām. Nebaidos teikt, ka šī man tagad ir viena no mīļākajām viņas atveidotajām lomām, jo tā ir ar savu "odziņu" un tik ļoti pārsteidzoša, izraisot patiesas smieklu lēkmes skatītājiem zālē. Ticiet man, šādā tēlā jūs viņu vēl nebūsiet redzējuši!
Lai gan izrāde galvenokārt ir par kukuļdošanu, tomēr neiztikt arī bez mīlestības, un tieši tas arī ir galvenais izrādes vēstījums - pārvērst kukuļdošanu par mīlestības pilnām attiecībām. Kā jau droši vien varat iedomāties, tad šajā stāstā romantiskais pāris ir Ķestera atveidotais dakteris Uldis un viņa paciente, maizniece Laumiņa (Maija Doveika), kuru attiecībās jau sākumā ir gan nejaušas tikšanās, romantika, gan cerību pilni sapņi, un, protams, neiztikt arī bez visādiem pārpratumiem, kas to visu samezglo vēl vairāk, bet citādāk jau nebūtu interesanti. Izrādes laikā izveidojas arī otrs pāris, kas pierāda, ka arī, kašķējoties un cenšoties vienam otru apmānīt, var rasties patiesas jūtas un uzdzirkstīt mīlestība. Un tad jau vairs nav svarīgi, kurš bija labais tēls, un kurš - sliktais.
Atšķirībā no citām Pannas teātra izrādēm, šajā izrādē akcents ir vēl vairāk likts tieši uz mīlestību, uz romantiskām ainām, kas aizkustina skatītāju sirdis. Tā arī ir svarīgākā pēcgarša, kas paliek vēl ilgi pēc izrādes noskatīšanās. Jā, man jau atkal acīs saskrēja aizkustinājuma asaras! Tomēr, protams, neiztikt arī bez smieklu pilnām ainām, kas izrādi bagātina, un viena no tām, mana vismīļākā izrādes aina, ir Kozlovska pieķeršana kukuļa ņemšanā. Joprojām atceros ar smaidu to, kā visi centās vīriešu tualetē neiekāpt peļķē, kas bija izveidota ar skatuves gaismu palīdzību. Un vispār visa tā situācija bija tik perfekti apspēlēta, ka skatītāji nespēja valdīt savus smieklus (bloga beigās pievienoju video linku - noskatieties paši).
Kopumā varu teikt, ka šī ir brīnišķīga, romantikas un humora pilna izrāde, kas ļauj lieliski pavadīt vakaru un atslēgties no ikdienas darbiem, turklāt arī uzzināt, kā labāk dot "kukuļus". Jau atkal Jurim Rijniekam ir izdevies "izcept" ko patiešām gardu, ka "siekalas saskrien mutē" vēl ilgi pēc izrādes noskatīšanās, vien iedomājoties par to un atceroties izjustās sajūtas. Izrādes ainas lieliski papildina
Artūra Palkeviča mūzika un
Ingas Raudingas horeogrāfija.
Nevaru nepieminēt arī interesanti izdomāto scenogrāfiju, kurā vairāki skatuves elementi tika izmantoti dažādos veidos. Smaidu izraisīja arī izrādes sākums, kurā režisors Juris Rijnieks lūdza pacelt rokas tiem zālē sēdošajiem skatītājiem, kuri kādreiz dzīvē ir devuši "kukuli". Tad nu blakus sēdošie viens uz otru skatījās un smaidīja. Ja jūs tomēr neesat nekad devuši "kukuli", vai arī jums to ļoti patīk darīt, tad šī pavisam noteikti ir tā izrāde, kurā var legāli "piekukuļot" izrādes aktierus ne tikai ar ziediem, bet arī ar dažādiem "kukuļiem". Ļaujiet vaļu savai fantāzijai! Viņi par to tikai priecāsies.
Video:
http://epadomi.lv/jautrie_padomi/26102014-kozlovski_pieker_kukula_sanemsanas_bridi
Foto: LETA, www.pannasteatris.lv
Komentāri
Ierakstīt komentāru