Vai var izstāstīt visiem zināmu stāstu citādāk, daudz interesantāk? Radīt aizrautību no pirmajām izrādes minūtēm līdz pat otrā cēliena beigām? Var! Elmāram Seņkovam un Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra aktieriem tas ir izdevies! Šie "Indrāni" ir it kā tie paši, visiem zināmie Rūdolfa Blaumaņa rakstītie, bet tomēr citādāki. Tie ir vairāk pielāgoti mūsdienām, tomēr nemainīgi atstājot galveno vēstījumu - paaudžu konfliktu, cīņu par varu un mantu...
Pelēkas mēbeles pelēkā telpā... Pelēki cilvēki pelēkā pasaulē... Tikai bēniņos sakrautās mantas, kuras ik pa laikam kāds no izrādes tēliem paņem no augšas un izmanto epizodē, atgādina, kuros laikos notiek lugas darbība. Pirmajā cēlienā tiek likts uzsvars uz mūsu pelēko ikdienu, uz to, cik esam visi pelēki šajā pasaulē. Un katrs vēlas gūt tajā varu, cīnīties un uzvarēt. Nepiekāpjoties panākt savu - cīnīties par saimniekošanu Indrānu mājās un noteikt, kurš tad ir īstais saimnieks. Nespēja rast kompromisu noved pie visiem jau zināmā iznākuma - veco Indrānu aizsūtīšanas uz pirtiņu. 
Otrajā cēlienā pirtiņas vietā ieraugām vecos Indrānus stikla būrī, pie kā priekšā ir novietota plāksnīte ar uzrakstu latviešu valodā "Indrānu tēvs un māte". Rodas sajūta, it kā viņi būtu novietoti visiem apskatei kā tādi muzeja eksponāti. Emocijas vēl sakāpina fonā redzamā ainava ar nozāģētiem Indrānu tēvam tik ļoti dārgiem kokiem, no kuriem vairs nekā nav palicis pāri. Un priekšplānā novietots milzīgs plakāts ar uzrakstu "BRĪVA VIETA JŪSU REKLĀMAI, T. 29218356". Un apkārt vēl skraida mazais Edžiņš ar kameru rokās, ar kuras palīdzību panākti nu jau aklās Indrānu mātes tuvplāni. Sirds sažņaudzas, uz to visu nolūkojoties. 
Sajūsmu sagādā vērot aktieru saliedētību un enerģiju, ar kādu viņi spēlē savas lomas šajā izrādē. Katrs no viņiem ir ielicis ko no sevis, lai loma izdotos un lai skatītājiem paliktu atmiņā. Visvairāk mani priecēja Gustes lomas atveidotāja Jekaterina Frolova ar savu enerģiskumu un rotaļīgo koķetēšanu. Vērojot viņu, skatītāju sejās pamanīju smaidus un zālē bija dzirdami smiekli. Atbilstoši lomām izvēlēti arī aktieri Leonīds Lencs un Svetlana Šiļajeva, kas lika dzīvot līdzi viņu atveidotajiem Indrānu tēvam un mātei un klusībā cerēt, ka varbūt šis stāsts tomēr beigsies ar laimīgām beigām... Tas ir tāpat kā skatīties "Titāniku" un cerēt, ka varbūt šoreiz visi izglābsies...
Pirmo reizi biju Rīgas Krievu teātrī, un iemīlējos tajā no pirmā acu skatiena! Noteikti tur vēl atgriezīšos! Reiz pa reizei laikam vajag pamainīt teātrus, lai uzzinātu, cik mums Latvijā ir daudz brīnišķīgu un talantīgu aktieru. Skatījos izrādi un domāju, vai tiešām to ir režisējis Elmārs Seņkovs? Pārliecinājos, ka arī jaunajiem režisoriem izdodas no zināmas lugas izveidot brīnišķīgu izrādi, kas atstāj patīkamu pēcgaršu un liek aizdomāties, ienesot citu dzīvīgumu šajā lugā un cerības uz laimīgām beigām. Apbrīnojami laba izrāde!
Komentāri
Ierakstīt komentāru