Kas notiek, kad tu baidies pazaudēt mīļoto cilvēku? Kad baidies, ka viņš iemīlēs kādu citu un tevi pametīs? Tad rodas vēlme pastrādāt kādu mazu laulību noziegumu.
Rolanda Atkočūna režisētā izrāde "Mazie laulību noziegumi" ir stāsts par ārprātīgu mīlestību. Par mīlestību, kas liek ciest, kas nogurdina un kas padara vai traku. Liza un Žils tik ļoti moka viens otru, bet arī vaļā nelaiž. Viņi ir tik noguruši no dzīves un viens no otra, bet tajā pašā laikā arī maniakāli atkarīgi. Vienīgās kopīgās atmiņas viņiem ir par iepazīšanos un dažiem iekāres mirkļiem. Lai arī šī iepazīšanās šķiet banāla, tomēr interesanta tajā ir lomu spēle - it kā viens ir darījis un teicis to pašu, ko otrs.
Liza: "Jūs vemjat uz manu mašīnu!"
Žils: "Ak, atvainojiet!"
Liza: "Nekas, turpiniet! Man tik un tā nepatika tās krāsa."
Žils: "Nu tagad tā ir unikāla!"
Dzīvē gadās visādi - ne velti ir teiciens, ka dzīve nav rožu dārzs. Ikvienās attiecībās mēdz būt krīze - periods, kuram jātiek pāri vai arī jāatlaiž otrs cilvēks. Tiklīdz attiecības ir kļuvušas citādākas un arī otrs cilvēks ir mainījies, Žils un Liza veic mazus laulību noziegumus vienam pret otru - neapzināti un apzināti atriebjoties par to, ka dzīve un attiecības nav tādas, kādas viņi tās vēlētos.
Tango - tas tik bija kaut kas! Te viņi pa īstam bija pāris - vīrietis un sieviete. Deja lika aizturēt elpu un ļauties. Un izrādes trumpis noteikti arī ir lieliskais aktieru duets Rēzija Kalniņa un Ģirts Ķesteris. Viņi tik izcili atveidoja savas lomas, ka ne uz brīdi neradās šaubas par to, ko viņi dara - dzīvoju līdzi ik mirklim, ik kustībai, kas notika uz skatuves. Par aktieru lielisko saspēli iepriekš jau biju pārliecinājusies arī Unas Celmas filmā "Nerunā par to", kā arī izrādēs "Spēlmanis. Kūrorta piedzīvojumi" un "Lodes pār Brodveju".
Spēcīgas emocijas manī radīja arī tas, ka es sēdēju pirmajā rindā - sarāvos un elpu aizturēju, kad Žils pienāca Lizai pārāk tuvu, smējos kopā ar viņiem abiem par pagātni un par izturēšanos vienam pret otru, un kaklā sakāpa kamols, kad Liza saprata, ka viss sāksies no gala...
Šī noteikti ir labākā izrāde, kuru esmu pēdējā laikā redzējusi! Gribējās vēl un vēl... Neaprakstāmas emocijas un zelta vērti citāti - brīžiem gribējās ņemt papīru un visu pierakstīt. Prātā vēl joprojām aizķērušies daži no citātiem:
* "Hei, kāda tipa sieviete tu esi? Vai tāda, ar kuru var pārgulēt pirmajā tikšanās reizē...? Jo es esmu tāda tipa vīrietis." (Žils)
* "Jā, es centīšos tevi pārveidot! Visas tavas sliktās īpašības izdzēsīšu un izveidošu ideālu... Es saglabāšu fasādi (ķermeni), bet nomainīšu interjeru (prātu)." (Liza)
* "Sievietes vecums parādās brīdī, kad viņa atklāj, ka ir kāda jaunāka par viņu." (Liza)
Žils: "Tu labi izskaties! Nav daudz sieviešu tavos gados..."
Liza: "O jā, nav daudz sieviešu manos gados!"
Ļoti patika tas, ka šai izrādei īsti nav ne sākuma, ne beigu, ļaujot skatītājiem pašiem iztēloties, kā ir bijis un kā būs... Garlaicīgi nebija ne mirkli! Īpašu noskaņu piešķīra mūzika, kas radīja Francijas gaisotni. Visa izrāde ir elpu aizraujošs stāsts, kad nav ne jausmas, kāds varētu būt nobeigums. Šo var skatīties vairākas reizes, jo ar pirmo reizi tik un tā daudz kas paliks līdz galam neizprasts.
P.S. Šeit varat noskatīties video fragmentus no izrādes: http://tv.delfi.lv/video/1xuRgwP9/
Komentāri
Ierakstīt komentāru