Vakariņas kopā ar Andri Buli

Kad biju jau nolēmusi kādu laiku neapmeklēt teātra izrādes, pēkšņi saņēmu zvanu no žurnāla SANTA redakcijas, ka esmu laimējusi konkursā ielūgumu uz izrādi. Kā gan lai atsakās un neizmanto šādu iespēju?

Vakars Teātra Observatorijā iesākās ar vīna glāzi un iepazīšanos, bet turpinājās ar izrādi "Ja tevis nebūtu. Kabīrija Raimonda Paula melodijās" ar Maiju Doveiku Kabīrijas lomā. Pirmo reizi biju šajā saucamajā pagrabteātrī, un iespaids palicis pozitīvs. Katrā ziņā - stipri atšķiras no citiem teātriem. Jāatzīst, sākumā bija nedaudz neērti tas tuvums starp skatītājiem un aktieriem, bet ātri vien pieradu un pat iepatikās. Sēžot pirmajā rindā, aktieri atradās vien nieka rokas stiepiena attālumā. Kad Andris Bulis un Maija Doveika vakariņoja pie manām kājām, šķita, it kā arī es piedalītos izrādē. Un tā jau ir šī teātra "odziņa" - iesaistīt izrādē arī skatītājus.


Par izrādi runājot, ļoti patika. Lai gan nebiju iepriekš redzējusi Frederiko Fellini filmu "Kabīrijas naktis", tomēr diezgan ātri un viegli iedzīvojos izrādē atainotajā prostitūtu vidē. Aktieri bija lieliski, un tirpiņas pārskrēja pār ķermeni, M.Doveikai izpildot tituldziesmu "Ja tevis nebūtu".

Vakara nobeigums izvērtās interesantāks nekā gaidīju. Tā kā tas bija 1.aprīļa vakars, aktieri pēc izrādes dalījās ar mums dažādos kuriozos no skatuves dzīves. Patīkams pārsteigums bija arī Maestro ierašanās, viņa klavierspēle, kura savijās ar aktieru balsīm... Ļoti patika arī viņa teiktais: "Kad Tu esi iekšā tajā teātrī, Tu vairs ārā no tā netiec. Rodas tāda kā atkarība." Diezgan trāpīgi!

Komentāri